Sēlijas mazpilsētā Neretā notika Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam Eiropas kaimiņattiecību instrumenta atbalstītā projekta ENI–LLB–1–108 “Nemateriālās kultūras un vietējās vēstures mantojuma saglabāšanas, pieejamības un attīstības veicināšana, uzlabojot kultūras tūrisma konkurētspēju Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā” partneru saiets.
Projekta (Rediscover the Roots of Regions) ieviesēji no Zemgales plānošanas reģiona (ZPR), kas ir vadošais partneris, Neretas novada un Jēkabpils pašvaldības, Viļņas rajona pašvaldības administrācijas, Rokišķu Reģionālā muzeja un Polockas rajona izpildkomitejas Sporta un tūrisma departamenta, šajā gadā pirmoreiz tiekoties, detalizēti iezīmēja projekta attīstības turpmākos soļus. Ievērības centrā bija aktivitātes, kas saistītas ar trīs jaunu, kopīgu kultūrtūrisma tematisku maršrutu izveidi, tajos ietverto objektu identificēšanu un piemērotību ceļotāju uzņemšanai.
Pirmajā maršrutā paredzēts ietvert objektus, kas ar informācijas un praktiskas darbošanās palīdzību ļauj iepazīt tautas kultūrā sakņotu seno amatu prasmju noslēpumus un to izmantojumu mūsdienās. Otrajā maršrutā plānots fokusēties uz nemateriālās kultūras vērtībām – zinātnes atklājumiem, mūziku, dziesmām, dejām, rotaļām, teikām, nostāstiem, kulinārās un modes mākslas tradīcijām, ģērbšanās kultūru un citām norisēm tautas atmiņā. Savukārt trešajā maršrutā dominēs objekti, kas izceļ un ļauj lepoties ar katrā novadā pazīstamākajiem valstsvīriem, izglītības, zinātnes un kultūras darbiniekiem, literātiem, māksliniekiem, sportistiem, novadpētniekiem un citām izcilām personībām.
Neretas novads, piemēram, pirmajā maršrutā plāno ietvert vietējās keramiķes Zandas Rageles darbnīcu, kur ar rokām, bez tehnisku ierīču palīdzības top Sēlijas tradīcijās bāzēti māla podi, trauki, vāzes un dažādi suvenīri, otrajā maršrutā – Ērberģes muižu, kur tūristus vilina ar teikām un nostāstiem apvītas dabas takas, vairāk nekā 300 gadus vecs dižozols un citas vietas, bet trešajā maršrutā – Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju “Riekstiņi”, kas ir unikāla Latvijas kultūras kanonā iekļauto literāro darbu – triloģijas “Aija” un tēlojuma “Baltā grāmata” – autora piemiņas vieta.
Savu piedāvājumu visiem trim maršrutiem paudušas arī citas Zemgales pašvaldības. Tāpēc svarīgi bija vienoties par objektu atlases kritērijiem un maršrutu atspoguļošanas principiem trīs tematiskos ceļvežos, ko līdz 2021. gada starptautiskajām tūrisma izstādēm – gadatirgiem Rīgā, Viļņā un Minskā – iecerēts iespiest piecās valodās.
Līdztekus tam šogad ar projekta atbalstu Neretas novada Mazzalves pagastā turpināsies kultūras nama renovācija un jaunas brīvdabas estrādes būvniecība. Vēl Neretā notiks starptautisks aušanas plenērs, Jēkabpilī risināsies starptautisks seno rotaļlietu izgatavošanas koktēlniecības plenērs un darbu izstāde, notiks tautas mūzikas instrumentu gadatirgus-festivāls. Tāpat ar projekta atbalstu Jelgavā un Jēkabpilī šopavasar notiks kultūras un tūrisma nozares speciālistu mācības par kultūrtūrisma un radošo industriju aktualitātēm, bet Jelgavā organizētajā starpdisciplinārajā saietā uzņēmējdarbības, dizaina un amatniecības lietpratēji no trim kaimiņvalstīm sēdīsies pie viena galda, lai ģenerētu idejas jaunu produktu izstrādei. Virkne aktivitāšu notiks arī Viļņā, Rokišķos un Polockā.
Projekta ieviešana ilgs līdz 2021. gada maijam, un tā kopējais finansējums ir 1 031 590,97 eiro, no tiem Eiropas Savienības finansējums – 928 431,87 eiro.
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un to nevar izmantot, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
Sagatavojis Juris Kālis,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists