Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Pētījumā rosina veikt pasākumus Ventas upes un krastmalu attīstībai Kuldīgas pilsētvidē

15. aprīlī Kuldīgā videokonferences formātā SIA “Grupa93” projekta darba grupai un vietējiem ekspertiem prezentēja projektā “Ainava pilsētā” izstrādāto pētījumu “Upes krasti: bioloģiskās daudzveidības, rekreācijas un plūdu draudu novēršanas pasākumu līdzsvarošana”.

Pētījumā gūta vērtīga informācija par teritorijas no Kuldīgas jaunā tilta līdz Veckuldīgas pilskalnam vēsturisko izmantošanu, tās ietekmi uz Ventas upi, krastmalu ainavu un ekoloģisko stāvokli, kā arī izstrādāti priekšlikumi un ieteikumi teritorijas attīstības iespējām mūsdienās, ņemot vērā bioloģisko daudzveidību.

Pētījuma teritorijā konstatētas 16 īpaši aizsargājamas vai retu augu sugas, kuras iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Teritorija ir nozīmīga arī zivju aizsardzībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā – tajā atrodamas vairākas Latvijā īpaši aizsargājamas zivju un bezmugurkaulnieku sugas, kā arī Eiropas Savienības nozīmes biotopi.

Eksperti apraksta augu un biotopu iespējamo negatīvo ietekmi un draudus un identificē dažādus pasākumus to aizsardzībai. Secināts, ka ietekmi uz Ventu atstāj dažādu barības vielu, galvenokārt fosfora un slāpekļa savienojumu, vai bīstamo ķīmisko vielu ieplūšana. Šīs vielas upē nokļūst ar sadzīves vai citiem notekūdeņiem, skaidu laukumiem vai no uzņēmuma “Vulkāns” teritorijas, kurā speciālisti iesaka veikt potenciāli piesārņoto vietu izpēti un, ja nepieciešams, – sanāciju. Savukārt, lai izvairītos no jaunu gravu veidošanās riska un ierobežotu Melnās Kolkas stāvkrasta erozijas procesus, ir svarīgi izvērtēt jebkurus zemes darbus vai ūdens novadīšanas pasākumus.

Tāpat pētījumā uzsvērta esošās lietusūdens kanalizācijas sistēmas nepietiekamā kapacitāte, līdz ar to intensīvu nokrišņu laikā iespējama teritoriju applūšana. Lai to mazinātu, speciālisti pilsētvidē rekomendē veidot tā saucamos zaļos risinājumus, piemēram, ūdens savākšanas un otrreizējas izmantošanas iespējas vai lietus dārzu izveidošanu, kas ne tikai papildinātu pilsētas ainavu, bet arī attīrītu gaisu.

Nozīmīgo biotopu atjaunošanai un uzturēšanai speciālisti aicina saudzīgi izcirst kokus un krūmus, ierobežot invazīvās sugas, kuras negatīvi ietekmē dabas un ainavas vērtības, atjaunot ganības un veikt citus pasākumus. Lai samazinātu Ventas aizaugšanu, nepieciešama regulāra ūdensaugu pļaušana, izmantojot roku darbu vai traktortehniku.

Speciālisti pētījumā uzsver, ka teritorija no Kuldīgas jaunā tilta līdz Veckuldīgas pilskalnam ir īpaša ar plašajām kultūras pakalpojumu iespējām tūrismam, aktīvai atpūtai un pētniecībai. Tā, piemēram, vecpilsētas panorāma un siluets labi atklājas no Ventas labā krasta. Upes kreisā krasta panorāmā dominē Ventas ielejas ainava ar upi, pļavām, stāvkrastiem, Ventas rumbu un Alekšupīti ar tās ūdenskritumu. Lai šos skatupunktus izceltu, nepieciešams tos apsaimniekot, padarīt pieejamus, labiekārtot, atsegt panorāmu skatus, kā arī sekot līdzi koku un krūmu aizaugumam.

SIA “Grupa 93” eksperti secina, ka mūsdienās iespējama arī atsevišķu vēsturisko upes izmantošanas veidu atjaunošana izglītības un kultūrvēstures iepazīšanas nolūkos, piemēram, demonstrēt zivju ķeršanas paņēmienus ,uz rumbas ierīkojot tačus, atjaunot ūdenstūrisma sacensības, izveidojot liellaivu un citu peldlīdzekļu maršrutus, atdzīvināt hercoga Jēkaba kanālu, piešķirot tam gan izglītojošu, gan izklaides funkciju, kā arī rast iespēju upi šķērsot ar zirgiem vai izveidot ganības krastmalu pļavās.

Pētījumu izstrādāja SIA “Grupa93”, iesaistot ekspertus ainavu arhitektūrā, ģeoloģijas un hidroģeoloģijas jomā, saldūdeņu biotopu, sertificētu mežu un zālāju biotopu un ilgtspējīgā lietusūdeņu apsaimniekošanas jomā.

Projekts “Ainava pilsētā” jeb “UrbanLinks 2 Landscape” (UL2L, nr. PGI04846) tiek īstenots ar INTERREG Europe starpreģionu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam atbalstu sadarbībā ar vadošo partneri – Reinzemes reģionālo padomi (Vācija), fondu “Schloss Dyck” (Vācija), Umbrijas reģionālo pārvaldi (Itālija), Sari grāfistes padomi (Lielbritānija), Kristianstādas pašvaldību (Zviedrija) un Silēzijas parku (Polija).

Sagatavojusi Signeta Lapiņa,

projekta sabiedrisko attiecību speciāliste