8. maijā projekta “Uzticības tilti” ietvaros notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizētais Latvijas – Ukrainas pašvaldību solidaritātes forums “Pirms…”, kuru atklāja jaunais Ukrainas vēstnieks Latvijas Republikā Anatolijs Kucevols un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre.
Pasākums norisinājās Ukrainas pašvaldību pārstāvju nedēļu ilgās vizītes Latvijā ietvaros. 8. – 12. maijā trīs Ukrainas pašvaldību – Čuhujivas, Koropas un Novij Bilous – pārstāvji tikās ar Ukrainas vēstniecības Latvijas Republikā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Rīgas domes pārstāvjiem. Tāpat Ukrainas pašvaldību delegācijas devās izpētes vizītēs uz to sadarbības pašvaldībām – Gulbeni, Kuldīgu un Ķekavu.
Foruma ievadā LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vērsa uzmanību uz pasākumam doto simbolisko nosaukumu “Pirms…”, tam notiekot pirms daudziem svarīgiem notikumiem: “Forums savu nosaukumu ieguvis, jo notiek pirms 9. maija, kas Latvijā ir Eiropas diena. Tas notiek arī pirms Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā – laikā, kas šai valstij dots, lai ar Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstu sagatavotos būt vienai no dalībvalstīm. Tas notiek pirms uzvaras karā, kura laikā tiek izdzīvotas un risinātas daudzas un dažādas krīzes gan Ukrainas, gan Latvijas pašvaldībās, ietekmējot pašvaldību iedzīvotāju ikdienu, noskaņojumu, domas un nākotnes plānus. Šo laiku “pirms” izmantosim, lai viens no otra mācītos, atbalstītu, palīdzētu un kopīgi sekmētu mūsu pašvaldību ilgtspējīgu attīstību!”
Pasākumā klātienē piedalījās triju Ukrainas pašvaldību pārstāvji, daloties unikālos stāstos par to, kā darbs Ukrainas pašvaldībās organizēts ik dienas arī kara laikā – par pakalpojumu un iedzīvotāju labbūtības nodrošināšanu, vienlaikus turpinot domāt par savu pašvaldību attīstību un labās prakses pieredzes apmaiņu ar sadarbības partneriem Latvijā.
Tā, piemēram, Čuhujivas pašvaldības domes priekšsēdētāja Haļina Minajeva emocionāli dalījās atmiņās par to, kā jau kara pirmajās dienās pašvaldība tika apšaudīta un tika nopostītas arī dzīvojamās ēkas. “Bija upuri, nogalināts bērns. Gandrīz puse no mūsu kritiskās infrastruktūras un ēku, ieskaitot daudzdzīvokļu, tika nopostītas. Tika izpostīta labākā skola. Mūsu cilvēki grib atgriezties savās mājās. Tāpēc mūsu uzdevums ir daudzdzīvokļu māju rekonstrukcija, skolu atjaunošana. Esam tuvu robežai, tāpēc drošības jautājumi mums ir galvenie. Šobrīd arī strādājam pie patversmju stiprināšanas,” atklāja Minajeva.
Savukārt Koropas pašvaldības, kura uzsākusi sadarbību ar Gulbenes novadu, pārstāve Jūlija Prohorenko pastāstīja, ka šobrīd vēlas stiprināt civilo aizsardzību un drošību pašvaldībā. Koropas darba prioritātes šobrīd ir apkures sistēmas, jo ikdienā jānodrošina apkure iedzīvotājiem. Tāpat svarīgs ir ielu apgaismojums Prohorenko arī uzsvēra, ka svarīga joma ir arī atkritumu apsaimniekošana, jo trūkst gan aprīkojums, gan transporta vietējo atkritumu poligonu sakārtošanai.
Tāpat viena no pirmajām pašvaldībām Ukrainā, kas piedzīvoja militāros uzbrukumus, bija Dmitro Fedorova vadītā Novij Bilous pašvaldība. Viņš klātesošajiem atklāja, ka pēc 2020. gada Čerņihivas apgabals, kurā atrodas Novij Bilous pašvaldība, bija kļuvis par vienu no attīstītākajām teritorijām valstī, taču kara rezultātā pilnībā sagrauti vai bojāti daudzi infrastruktūras objekti un ēkas. Pašvaldība maksimāli palīdz saviem iedzīvotājiem, dažādos atbalsta pasākumos piedalās arī paši iedzīvotāji, palīdzot militārajiem spēkiem. Tāpat pašvaldība nodrošina arī bumbu patvertnes, šim nolūkam izmantojot gan skolas, gan citas ēkas. Pašvaldības vadītājs informēja, ka teritorijā nepieciešami vēl septiņas patvertnes – pa vienai katrā ciematā, - lai cilvēki uzbrukumu laikā varētu būt drošībā un skolēni varētu atgriezties skolās. Vienlaikus mērs atklāja, ka šobrīd plāno, kā strādāt pēckara periodā, un Apliecināja pašvaldības gatavību iesaistīties dažādos projektos un piesaistīt investīcijas, lai atjaunotu ēkas un ražošanas iekārtas. “Mūsu kopiena ir nozīmīga, mums ir resursi, tāpēc jācīnās un jāattīstās,” noslēgumā uzsvēra Fedorovs.
Lai sniegtu idejas konkrētu sadarbības projektu īstenošanai starp Latvijas un Ukrainas pašvaldībām, forumā Eiropas Komisijas Eiropas klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) Nodaļas vadītāja vietnieks Filips Tropmans iepazīstināja ar “Green Assist” – pašvaldībām pieejamām bezmaksas konsultācijām zaļo investīciju projektu sagatavošanā.
Savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūras pārstāve Ineses Rimšāne klātesošos informēja par Erasmus+ programmas Sadarbības partnerībām, kuru aktivitātēs iespējams iesaistīt arīUkrainas pašvaldības.
Foruma noslēgumā pielietojamās improvizācijas trenere Aija Iesalniece atklāja idejas un veidus, kā paraudzīties uz neskaitāmajām mūs izaicinošajām pārmaiņām un krīzēm, pielietojot emocionālo inteliģenci, ideju arhitektūru un izmantojot savu unikālo pieredzi.
Forums notika Latvijas Pašvaldību savienības īstenota projekta “Uzticības tilti” ietvaros, ko īsteno Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padome (CEMR) kopīgi ar Ukrainas Pilsētu asociāciju (AUC) un “U-LEAD ar Eiropu” (U-LEAD) programmas atbalstu. Projekts, kurā no Latvijas iesaistījušās trīs Latvijas pašvaldības – Kuldīga, Gulbene un Ķekava, - norisināsies līdz 2023. gada septembrim, un mērķis ir veicināt Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldību sadarbību ar pašvaldībām Ukrainā un to savstarpējo zināšanu apmaiņu ilgtspējīgai attīstībai. Tajā kopumā piedalās 10 Eiropas Savienības valstu pašvaldību asociācijas un 60 pašvaldības no Eiropas Savienības un Ukrainas.
Chuhuiv community
Erasmus
Green assist
Korop community
Novyi Bilous community
