Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Novadu apvienība ir viena no senākajām profesionālajām/interešu apvienībām, kas darbojas LPS ietvaros. Tās uzdevums ir iestāties par novadu interešu aizsardzību, veicināt to ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī sadarbību savstarpēji un ar citām institūcijām. Novadu apvienība apvieno Latvijas novadu pašvaldības, kas ir Latvijas Pašvaldību savienības biedri.  

Novadu apvienības priekšsēdētājs - Gints Kukainis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs.

Novadu apvienības priekšsēdētāja vietnieki – Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs, Vita Paulāne, Stopiņu novada domes priekšsēdētāja, Vents Armands Krauklis, RACA valdes priekšsēdētājs, Valkas novada domes priekšsēdētājs.

Atbildīgā persona no LPS – Nauris Ogorodovs, tehnisko sistēmu administrators, padomnieka palīgs (e-pasta adrese: nauris.ogorodovs@lps.lv).

Novadu apvienība darbojas saskaņā ar Novadu apvienības nolikumu.

Novadu apvienības valdes sēdes parasti notiek katra mēneša pēdējā otrdienā plkst.13 Latvijas Pašvaldību savienības ēkā, Rīgā, Mazajā Pils ielā 1.

Novadu apvienības valdes sastāvs:

Nr.

Vārds, uzvārds

Pašvaldība

1.

Gints Kukainis

LPS priekšsēža vietnieks, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs

2.

Vents Armands Krauklis

Valkas novada pašvaldības;

RACA priekšsēdētājs

3.

Visvaldis Jansons

Vaiņodes novada pašvaldība

4.

Vija Jablonska

Priekules novada pašvaldība

5.

Ināra Silicka

Kārsavas novada pašvaldība

6.

Maruta Plivda

Preiļu novada pašvaldība

7.

Sandra Kapteine

Rugāju novada pašvaldība

8.

Jānis Zuments

Naukšēnu novada pašvaldība

9.

Guntis Gladkins

Rūjienas novada pašvaldība

10.

Aivars Okmanis

Rundāles novada pašvaldība

11.

Guntis Libeks

Jaunjelgavas novada pašvaldība

12.

Leons Līdums

Aizkraukles novada pašvaldība

13.

Agris Lungevičs

Madonas novada pašvaldība

14.

Vita Paulāne

Stopiņu novada pašvaldība

15.

Indulis Trapiņš

Ikšķiles novada pašvaldība

16.

Egils Helmanis

Ogres novada pašvaldība

17. Dainis Karols Talsu novada pašvaldība

 

Iepriekšējais
Nākamais

Novadu apvienības Valdes sēde 27. novembrī (2018)

27.novembrī notika Latvijas Novadu apvienības sēde, kuru vadīja Novadu apvienības priekšsēdētājs Gints Kukainis. Sēdē tika skatīti šādi jautājumi: par kopējo progresu un finanšu disciplīnu pašvaldību projektos; par pašvaldību pakalpojumu aprakstīšanu portālā latvija.lv; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetencē esošo programmu SAM 5.6.2. un SAM 3.3.1. uzņēmējdarbības rādītāju izpildes risks pašvaldībām un par nepieciešamajiem grozījumiem Meža likumā.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors Mārtiņš Brencis sniedza ieskatu kopējā progresā un finanšu disciplīnā pašvaldību projektos. Informēja par progresu ES fondu ieviešanā no 2014. līdz 2020. gadam. Uz šo brīdi projektu iesniegumu pieņemšanā ir 24 atvērtas atlases, kas kopā sastāda 1,29 miljardi lielu finansējumu. Vēl Mārtiņš Brencis iepazīstināja ar situāciju finanšu disciplīnas pasākumos, kas notiek šogad , kā arī kādi pasākumi plānoti nākamajā gadā. Kā arī norādīja, kur CFLA mājaslapā var atrast pašvaldībām noderīgos finanšu disciplīnas skaidrojumus un ieteikumus:  https://www.cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/paligs-finansejuma-sanemejiem. Kā arī norādīja, ja nepieciešams, tad ir iespēja rīkot labās prakses informatīvos semināru reģionos. No pašvaldību puses tika uzteikta CFLA reģionālo filiāļu darbinieku pretimnākošā attieksme, kad tiek lūgti kādi skaidrojumi.

Par pašvaldību pakalpojumu aprakstīšanu portālā latvija.lv informēja Maija Anspoka, VARAM Vienas pieturas aģentūras nodaļas vadītāja. Sākumā pateicās Novadu valdē esošajām Ogres novada, Stopiņu novada, Rundāles novada, Ikšķiles novada, Kārsavas novada, Preiļu novada un Aizkraukles novada pašvaldībām par izdarīto darbu, aprakstot savus pakalpojumus portālā, kā arī izmantojot pakalpojuma šablonus. LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis sarunas sākumā vērsa uzmanību uz to, ka pakalpojumu aprakstīšanas procesam portālā bija jābūt pabeigtam jau līdz šī gada jūlijam. Līdz šim ir bijušas problēmas ar vienotu skaidrojumu, zem kādas sadaļas likt kādu no pašvaldības pakalpojumiem, taču šobrīd tas ir atrisināts ar šablonu palīdzību. Mehānisms ir izveidots ar domu, ka katrai pašvaldībai ir virkne pakalpojumu, bet dažkārt tie nosaukti atšķirīgi, bet princips ir vienāds. Šobrīd  tas neprasa vairs papildus dokumentāciju par pakalpojuma pārdēvēšanu, bet ir izveidoti šabloni, zem kuriem var ievietot plašu pakalpojumu loku, saglabājot pakalpojumu unikālo nosaukumu. Šobrīd pakalpojumu reģistrēšana un aprakstīšana ir vienkāršota. Maija Anspoka mudināja deleģēt cilvēkus no pašvaldībām, kas nodarbotos ar pakalpojumu aprakstīšanu portālā, ja nepieciešams VARAM speciālisti var nokonsultēt, ja ir kādas neskaidrības. Šobrīd iz izveidoti 77 šabloni, bet darbs vēl tiek turpināts pie pakalpojumu unificēšanas un sistēmas vienkāršošanas.

Diskusija par uzņēmējdarbību reģionos un VARAM darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktiem  sasniedzamiem iznākuma rādītājiem tādās aktivitātēs kā 5.6.2. specifiskajā atbalsta mērķī "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" un 3.3.1. specifiskajā atbalsta mērķī “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām”. Ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences reģionos un darba spēka pieejamību, diskusijā LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane informēja par esošo risku pašvaldībām un iespējamām finanšu korekcijām rādītāju neizpildes gadījumā. Rādītāji ir vairāki un korekcija iestājas katrā no rādītāju neizpildes gadījumā,  ja netiek atjaunota degradēto teritoriju platība, kas pielāgota jaunu komersantu izvietošanai, vai netiek izveidotas jaunas darba vietas atbalstītajās teritorijās, vai netiek sasniegts būtisks pieaugums atbalstītajā teritorijā esošo komersantu nefinanšu investīcijās, pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos.   

Tāpat svarīgs jautājums kas jāņem vērā, ka Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) uzstādījums, ja noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas netiek sasniegti tā iznākuma rādītāji, tad tiek piemērots ne tikai atmaksājamās palīdzības mehānisms, t.i., finansējuma saņēmējs atmaksā CFLA Eiropas Reģionālās attīstības fonda un virssaistību finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, bet arī dienas kārtībā ir plānota finanšu pārdale  starp ministrijām, proti, VARAM pārziņā esošo fondu naudas pārdale par labu citai ministrijai.

Grozījumi MK 2015. gada 10.novembra noteikumos Nr.654 paredz pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 15% neizpildes, nevis no 1%, kā tas ir noteikts šobrīd. Ja, īstenojot projektu, šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības, kuras plānotas projektā, netiek sasniegtas atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam, finansējuma saņēmējs atmaksā sadarbības iestādei Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Šobrīd ir jāvienojas par iespēju lūgt VARAM situācijas izvērtējamu, kur būtu redzami šobrīd jau deklarētie projektu rezultāti, pēc kā secināt, kāda varētu izvērsties situācija atmaksājamā palīdzības jomā. Savukārt, pēc rezultātu saņemšanas lemt par nākamajiem risinājumiem.

Par nepieciešamajiem grozījumiem Meža likumā informēja LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe. Grozījumi ir nepieciešami, jo šī brīža situācija rada sarežģījumus gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem. Lai veicinātu uzņēmējdarbību un neliktu šķēršļus uzņēmējdarbības paplašināšanai, ir sagatavoti priekšlikumi Meža likuma 44.pantā. Šī brīža situācija neļauj atsavināt meža zemi, kas savukārt daudzos gadījumos būtu nepieciešama uzņēmējdarbībā. Likuma 44. pantā ir noteikts, kuros gadījumos ar MK rīkojumu var nodot zemi pašvaldībām, piemēram, ceļu būvniecībai, kapsētu izveidošanai vai paplašināšanai, parku ierīkošanai, uzturēšanai un citos gadījumos. Priekšlikums paredz papildināt punktu par ceļu būvniecību, pieliekot klāt arī ceļu uzturēšanu. Plašāki grozījumi sagatavoti, kas attiektos uz ēku īpašniekiem, uzņēmējdarbības atbalstam laukos un pilsētās. Lai būtu atvieglotāka procedūra, un iespēja gadījumos, kad jau reāli strādājošs uzņēmums vēlas paplašināties, un tam nepieciešama zemes platība esošās uzņēmējdarbības paplašināšanai.

LPS Reģionālās attīstības un  sadarbības komitejas priekšsēdētājs Guntis Gladkins iepazīstināja ar pēdējā komitejas sēdē skatīto jautājumu par MK noteikumu projekta “Zemes un augsnes degradācijas kritēriju un novērtēšanas noteikumi” apspriešanas gaitu.

 

Ilze Rukute, 

LPS komunikācijas speciāliste