Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Novadu apvienība ir viena no senākajām profesionālajām/interešu apvienībām, kas darbojas LPS ietvaros. Tās uzdevums ir iestāties par novadu interešu aizsardzību, veicināt to ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī sadarbību savstarpēji un ar citām institūcijām. Novadu apvienība apvieno Latvijas novadu pašvaldības, kas ir Latvijas Pašvaldību savienības biedri.  

Novadu apvienības priekšsēdētājs - Gints Kukainis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs.

Novadu apvienības priekšsēdētāja vietnieki – Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs un Vita Paulāne, Stopiņu novada domes priekšsēdētāja. 

Atbildīgā persona no LPS – Andra Rakšte, LPS sekretariāta vadītāja vietniece (tālrunis: 67508520, e-pasta adrese: andra.rakste@lps.lv).

Novadu apvienība darbojas saskaņā ar Novadu apvienības nolikumu.

Novadu apvienības valdes sēdes parasti notiek katra mēneša pēdējā otrdienā plkst.13 Latvijas Pašvaldību savienības ēkā, Rīgā, Mazajā Pils ielā 1.

Novadu apvienības valdes sastāvs:

Nr.

Vārds, uzvārds

Pašvaldība

1.

Gints Kukainis

LPS priekšsēža vietnieks, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs

2.

Vents Armands Krauklis

Valkas novada pašvaldības;

RACA priekšsēdētājs

3.

Visvaldis Jansons

Vaiņodes novada pašvaldība

4.

Vija Jablonska

Priekules novada pašvaldība

5.

Ināra Silicka

Kārsavas novada pašvaldība

6.

Maruta Plivda

Preiļu novada pašvaldība

7.

Sandra Kapteine

Rugāju novada pašvaldība

8.

Jānis Zuments

Naukšēnu novada pašvaldība

9.

Guntis Gladkins

Rūjienas novada pašvaldība

10.

Aivars Okmanis

Rundāles novada pašvaldība

11.

Guntis Libeks

Jaunjelgavas novada pašvaldība

12.

Leons Līdums

Aizkraukles novada pašvaldība

13.

Agris Lungevičs

Madonas novada pašvaldība

14.

Vita Paulāne

Stopiņu novada pašvaldība

15.

Indulis Trapiņš

Ikšķiles novada pašvaldība

16.

Egils Helmanis

Ogres novada pašvaldība

17. Dainis Karols Talsu novada pašvaldība

 

Iepriekšējais
Nākamais

VARAM ministrs Pūce pieļauj arī brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos

30. janvārī Latvijas Pašvaldību savienībā notika Novadu apvienības Valdes tikšanās ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci. Tikšanās gaitā pašvaldību vadītāji vairākkārt uzsvēra, ka reģionālo reformu var veikt tikai tad, ja ļoti pamatīgi izpētīta reālā situācija pašvaldībās un saskaņā ar reģionālās attīstības politiku, kuras šobrīd nav. Jaunais ministrs sarunās arī pieļāva, ka būs apsveicama pašvaldību brīvprātīga apvienošanās, tomēr par detaļām vēl pāragri runāt.

“Joprojām nav izvērtēta iepriekšējā reforma, kas notika 2009. gadā. Nav ne pētījumu, ne skaitļu, ne datu, kā tā ietekmēja pašvaldību darbību, izaugsmi un ilgtspēju, reģionu attīstību kopumā. Un jau tagad steidzam veikt vēl vienu reformu. Lai to izdarītu pilnvērtīgi, jābūt redzējumam, kas notiek pašvaldībās – kā dzīvo lielie novadi, kā mazie, kā apdzīvotās vietas lielajos novados un tā tālāk,” uzsvēra Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments.

"Pašvaldību sektorā viena no valdības prioritātēm šobrīd ir pašvaldību reforma. Man bail, ka nebūšu universāli mīlēts ministrs, jo reforma nav jautājums, ko atbalsta visas pašvaldības. Mans mērķis reformu ir organizēt maksimāli savstarpējā sadarbībā, cieņā, kopīga rezultāta meklēšanā un ievērojot Eiropas Vietējo pašvaldību hartu. Tas paņems daudz enerģijas, bet kopā pie rezultāta mums ir jānonāk. Šobrīd vienotas reformas kartes valdībai nav, tomēr pie šā jautājuma darbs ir uzsākts. Vispirms oficiāli jāstartē šis jautājums, izstrādājot atbilstošu normatīvo aktu. Mans mērķis ir to izdarīt mēneša laikā. Tālāk – sešu līdz deviņu mēnešu griezumā – visa uzmanība un darbs tiks veltīts izpētei: skaitļiem, datiem, pētījumiem un, protams, braucieniem uz pašvaldībām,” skaidroja J. Pūce, piebilstot, ka ar ministra iniciatīvu jau ir izveidota attīstības komiteja, kas regulāri veiks darbu pie reformas virzības.

Gan ministrs, gan pašvaldību vadītāji bija vienisprātis, ka valstī kopsolī veicamas arī veselības un izglītības reformas, liels darbs pie reģionālo autoceļu, atkritumu nozares, pašvaldību policijas jautājuma sakārtošanas, kā arī valsts un pašvaldību funkciju sinerģijas sakārtošanas, ko ministrs nosauca par mudžekli, kas jāšķetina pa vienam pavedienam.

Tikšanās noslēgumā LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atzinīgi novērtēja sadzirdēto abpusējo gatavību sadarboties visos minētajos jautājumos: “Reforma būs veiksmīga, ja to atbalstīs pašvaldības un iedzīvotāji, jo mēs labi zinām, ka jebkuras nozares attīstības veiksmes atslēga ir pašas nozares atbalsts.”

Maksimālu sadarbību no savas puses solīja arī VARAM ministrs.

Novadu apvienības Valde tikās arī ar Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāju Martu Rībeli, kura pateicās Latvijas Pašvaldību savienībai par veiksmīgu līdzšinējo sadarbību un atgādināja, ka šāgada 25. maijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Viņa aicināja pašvaldības uz sadarbību, lai informētu iedzīvotājus par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un norādīja, ka viens no sadarbības veidiem būs – aptaujāt pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistus, kādu informāciju viņi vēlētos saņemt no Eiropas Parlamenta un kas būtu noderīgs publicēšanai pašvaldību mājaslapās, lai veicinātu iedzīvotāju aktivitāti un vēlmi piedalīties vēlēšanās. Eiropas Parlamenta birojs Latvijā ir gatavs sniegt pašvaldībām visu vajadzīgo informāciju. Eiropas Parlaments birojs Latvijā kopā ar LPS rīkos domnīcu – kā uzrunāt iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās; tāpat Latvijā daudzās skolās ir Eiropas Parlamenta vēstneši, kuri arī popularizēs Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Sēdes noslēgumā LPS padomniece Ivita Peipiņa informēja par Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2027 mērķiem un prioritātēm, norādot, ka šis jautājums jau tika skatīts LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē un pēc tās secināts, ka NAP ir daudz trūkumu, ko LPS norādīs atzinumā Pārresoru koordinācijas centram (PKC), kā arī sniegs savus priekšlikumus. Tāpat I. Peipiņa atzīmēja, ka LPS aicinās PKC NAP 2027 pirmās redakcijas izstrādes procesā iesaistīt pašvaldības un februārī un martā visos plānošanas reģionos organizēt piecas padziļinātas diskusijas kopā ar NAP ekspertiem. Pēc NAP izstrādes laika grafika laikposmā no 1. aprīļa līdz 3. maijam jānotiek NAP 2027 1. redakcijas sabiedriskajai apspriešanai un līdz 1. jūnijam NAP galaredakcija jāiesniedz Ministru kabinetā.

Novadu apvienības Valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis atzīmēja, ka ir būtiski NAP izstrādē iesaistīt pašvaldības, jo uz NAP pamata tiks veidotas Reģionālās attīstības pamatnostādnes un ES fondu Darbības programmas, un aicināja šo jautājumu skatīt Novadu dienā.

Valde atbalstīja I. Peipiņas ierosinājumu, ka PKC visos plānošanas reģionos ir jāorganizē piecas padziļinātas diskusijas kopā ar NAP ekspertiem, iesaistot arī plānošanas reģionu ekspertus, un nolēma Novadu dienu organizēt šāgada 12. aprīlī Gulbenē un kā galveno tēmu apspriest NAP 2027 pirmo redakciju.

Jana Bunkus,

LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja,

padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos,

Andra Rakšte,

LPS sekretariāta vadītāja vietniece