Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Ivo Virsis (Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks teritoriālo apvienību jautājumos – Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs).

E-pasts: ivo.virsis@valmierasnovads.lv

Tālrunis: 26312008.

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

 

 

Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme 9. aprīlī (2021) – tiešraidē no LPS

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksme-seminārs 9. aprīlī notika tiešraidē no LPS mītnes. Videoierakstu varat noskatīties LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.

Sanāksmes ievadā LPIA priekšsēdētājs Ivo Virsis un LPS padomniece Sniedze Sproģe informēja par LPIA Valdē izskatītajiem jautājumiem:

* LPS Valdes sēdi 6. aprīlī un tikšanos ar kultūras ministru un Nacionālā kultūras mantojuma centra pārstāvjiem, kurā pārrunāta arī dziesmu svētku kustība un amatierkolektīvu darba apmaksa;

* LPIA sanāksmi 7. maijā, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) lūgs skaidrojumu par vairākiem VARAM metodikā minētajiem risinājumiem administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ieviešanā, domes pirmo darbu “ceļa karti”, struktūras veidošanu, Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta prasībām, izpilddirektora darbību u. c., kā arī par Valsts un pašvaldības policijas sadarbību;

* 2020. gada pārskatu iesniegšanas termiņu, kam pagarinājums pašvaldībām nav piešķirts un tie jāiesniedz Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā termiņā – 1. maijā, taču kapitālsabiedrībām gada pārskata iesniegšanas termiņš par trim mēnešiem pagarināts;

* augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu pieteikšanas, izskatīšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, ko Ministru kabinets (MK) skatīs 13. aprīlī;

* MK noteikumu projektu “Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem”, kam izsludināta sabiedriskā apspriešana (šeit vai šeit), un pašvaldību viedokļus, argumentus un priekšlikumus, īpaši par noteikumu pielikumu, var iesniegt S. Sproģei līdz 16. aprīlim (sniedze.sproge@lps.lv).

Turpinājumā izpilddirektorus uzrunāja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Ūdenssaimniecības, depozīta sistēmas un atkritumu departamenta direktora p. i. Aigars Mežals par ūdenssaimniecības pamatlīdzekļu un ES līdzfinansējuma dokumentācijas saglabāšanu un nodošanu nākamajam ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējam pēc ATR un nododamo pamatlīdzekļu pārvērtēšanu pirms nodošanas. Viņš iezīmēja iespējamās problēmsituācijas un piedāvātos risinājumus (skatiet prezentāciju zemāk!) un aicināja sadarboties ar SPRK.

Ne tikai izpilddirektoriem, bet arī pašvaldību deputātiem, darbiniekiem un ikvienam sabiedrības loceklim ļoti noderīga varētu būt Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes maģistra studiju programmas “Sabiedrības vadība” direktores docentes Lilitas Seimuškānes lekcija par vietējās demokrātijas nozīmi un līdzdalības izaicinājumiem pašvaldībām. Viņa iepazīstināja ar pārvaldības un līdzdalības tendencēm gan Eiropā, gan Latvijā un pētījumu par iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Izmantojot tiesisko regulējumu un reāli praktizēto pašvaldībās, var secināt, ka notiek paradigmu maiņa attiecībās starp varu un sabiedrību un mainās arī sociālās līdzdalības formas. Nākotne saistās ar iedzīvotāju tiešo līdzdalību (vēlēšanu sistēmas modifikācija, referendumi, līdzdalības platformas, kolektīvie iesniegumi, līdzdalības budžets, iedzīvotāju sapulces/forumi/hakatoni, domnīcas, memoranda padomes, iedzīvotāju asamblejas/žūrijas, savstarpējo ziņojumu mobilās lietotnes, inovāciju laboratorijas u. c.) un līdzdalības budžetu ieviešanu, kuros tiek iesaistīti iedzīvotāji un kopienas un notiek diskusijas ar amatpersonām, meklējot radošus risinājumus praktiskām problēmām, īstenojot pilsoņu idejas un reāli līdzdarbojotes rīcībpolitikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā.

Ekspertes ieteikumi pašvaldībām par līdzdalību:

* sāciet iesaistīšanu agrīnā sākumposmā;

* identificējiet interešu/vecuma/sociālās grupas;

* pārdomājiet komunikācijas rīkus un veidus;

* sagatavojiet iesaistīšanas plānu;

* konsultējiet, izskaidrojiet un dodiet laiku izvērtēšanai;

* informējiet un nodrošiniet ar jaunāko informāciju;

* veidojiet atgriezenisko saikni;

* izvērtējiet līdzdalībā sasniegto rezultātu!

Attālināto darbu, darba vidi un tās ietekmi uz nodarbināto veselību pamatīgi izanalizējis Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta asoc. profesors Ivars Vanadziņš. Raksturojot darba ritmu šajā Covid laikā, viņš uzsvēra sadarbību starp darba devēju un darbinieku un darba vides nozīmi un sniedza ieteikumus gan mājas biroja iekārtošanā, gan attālinātā strādāšanā, gan stresa līmeņa mazināšanā. Valsts pētījumu programmas projektā “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai” izstrādātas vadlīnijas attālināto mācību un studiju nodrošināšanai un izvērtēta nodarbinātība un droša un veselīga vide attālināta darba apstākļos, iesakot risinājumus rīcībpolitikas veidotājiem. Šis pētījums pieejams šeit un šeit. Profesors atgādināja, ka ikvienā iestādē jānovērtē darba vides riski un Covid-19 kontekstā uzdevums ir būtiski samazināt augsta riska kontaktu skaitu, kā arī jāņem vērā pandēmijas pirmā viļņa pieredze. Izpētiet viņa prezentācijā skaidrojumus un ieteikumus attālinātajam darbam un darba vietas iekārtošanai, lai darbs pie datora nesabojātu veselību, jo tā ir ilgstoša fiziska, redzes un arī balss pārslodze un bieži arī psihoemocionāls stress. A. Vanadziņa prezentācijā atradīsit arī noderīgas saites un noteikti izmantojiet šo: www.stradavesels.lv. Tāpat pārskatiet, vai strādājat piemērotā telpā ar atbilstošu iekārtojumu, piemērotām mēbelēm, pareizu izvietojumu uz galda, ergonomiskiem palīglīdzekļiem, un obligāti regulāri izkustieties un pavingrojiet! Savukārt pašvaldībām jāpievērš lielāka uzmanība riska novērtējumam un darbinieku un vadītāju apmācībām, jāprecizē darba līgumi, jāplāno darba vietu nodrošināšana mājās, t. sk. jāvienojas par kompensāciju mehānismu, un, tā kā sagaidāms veselības traucējumu vilnis, ir jādomā par prevenciju, jo attālinātais darbs vismaz daļēji ir uz palikšanu, tāpēc par to jādomā ilgtermiņā. Bezmaksas konsultāciju par darba vides risku, īpaši bioloģisko risku (t. sk. Covid-19) mazināšanu un prevenciju, var saņemt, rakstot uz e-pasta adresi konsultacija@stradavesels.lv.

Sanāksmes otrā daļa tika veltīta vietējam tūrismam. Tūrisma pētniecības centra vadītājs Dr. oec. Ēriks Lingebērziņš pastāstīja par jaunām iespējām vietējam tūrismam, ko atklājis Covid laiks. Savā stāstījumā viņš raksturoja pašreizējo situāciju, vietējā tūrista profilu un galamērķu pieredzi vietējā tūrismā. Iezīmējot darbības virzienus, Ē. Lingebērziņš uzsvēra tāda piedāvājuma nozīmi, kas rada pieredzi, kura papildina tūrisma resursus un pieejamo infrastruktūru. Tāpat svarīgi ir mērķtiecīgi izzināt un uzrunāt vēlamos klientus, attīstīt galamērķa produktus un radīt vissezonas piedāvājumu.

Pašvaldības pieredzes stāstā dalījās Kocēnu novada Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centra vadītājs Toms Treimanis. Zilaiskalns pazīstams kā dabas objekts, bet te notiek arī kūdras ieguve, ar specializētiem sliežu velosipēdiem var izbraukt pa šaursliežu dzelzceļa sliedēm, izveidots “Ztornis”. Ar ERAF līdzfinansējumu novadā īstenots projekts “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos”, iekārtota interaktīva ekspozīcija Rubenes baznīcā, izveidots Rubenes-Vaidavas ezera vēstures un dabas izzināšanas maršruts, organizēts septiņu pārgājienu cikls “Apkārt Kocēnu novadam” un vēl citi ar tūrisma attīstību saistīti pasākumi.

Ar pārgājienu maršrutu digitalizāciju iepazīstināja SIA “PostNos” vadītājs Valdis Vītoliņš. Pieejamas vairākas aplikācijas, kur var atrast pārgājienu un velomaršrutus, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē – pārgājienu takas: www.daba.gov.lv/lv/taka un dabas objekti: www.daba.gov.lv/lv/apraksti-apskates-objekts; aplikācijas “Dabas tūrisms”, “LVM Geo” un “WikiLoc”, pašvaldību mājaslapas, aplikācija “PostNos” un vietne mypostnos.com. Viņš arī cēla priekšā sadarbības piedāvājumu pašvaldībām: bez maksas izvietot pārgājiena, velo un automaršrutus vietnē mypostnos.com un aplikācijā “Postnos” un par maksu izstrādāt jaunus maršrutus.

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Kā ATR ietekmēs ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu izmaksu pamatojošās informācijas pieejamību pie regulētajiem nozares komersantiem
Vietējās demokrātijas nozīme. Līdzdalības izaicinājumi pašvaldībām.
Attālinātais darbs un darba vide, tā ietekme uz nodarbināto veselību
Vietējā tūrisma iespējas Latvijā
Tūrisms Kocēnu novada
Pārgājienu maršrutu digitalizācija
LPIA sanāksmes protokols 09.04.2021 Rīgā