Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Ivo Virsis (Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks teritoriālo apvienību jautājumos – Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs).

E-pasts: ivo.virsis@valmierasnovads.lv

Tālrunis: 26312008.

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

 

 

Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme 5. martā (2021) – tiešraidē no LPS

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksme-seminārs 5. martā notika attālināti, un videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.

Vispirms par likumdošanas jaunumiem informēja LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča un padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa.

Kristīne Kinča informēja par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto jauno likumprojektu “Pašvaldību likums”, kas dienu iepriekš – 4. martā – tika skatīts Ministru kabinetā un atbalstīts virzībai uz Saeimu. LPS izteikusi daudz iebildumu par šo likumprojektu, tajā skaitā par izpilddirektoru darba regulējumu. Likumprojektā paredzēts, ka pašvaldības izpilddirektoru dome ieceļ uz pieciem gadiem, pirms tam rīkojot amata kandidātu atlasi atklātā konkursā. LPS uzskata, ka izpilddirektorus nevajadzētu iesaistīt politiskajā tirgū un izpildvara ir jānodala no lēmējvaras.

Vēl K. Kinča pastāstīja par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas Saeimā otrajā lasījumā pieņemti 11. februārī. Grozījumi paredz tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā tām personām, kuras laikā no 1990. gada 4. maija līdz 2021. gada 30. jūnijam bijušas pilsētu domju, rajonu padomju, novadu domju vai pagastu padomju deputāti vai vietnieki. Iegūtās tiesības tiek saglabātas ne tikai tiem, kas jau saņem šo pabalstu, bet arī tiem, kas vēl varēs pieteikties.

Ivita Peipiņa izpilddirektorus informēja par Ministru kabineta noteikumiem nr. 142 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir vienreizēju dotāciju, lai līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus”. VARAM solījusi sagatavot vēstuli pašvaldībām un informēt, ka jaunveidojamās pašvaldības ir visu saistību pārņēmējas, tādēļ no mērķdotācijas varēs apmaksāt arī jau iepriekš noslēgtos līgumus.

18. februārī Saeimā pieņemtie grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā paredz VARAM noteikt kritērijus un kārtību detālplānojumu pārskatīšanai, un pašvaldībām šie detālplānojumi būs jāsakārto atbilstoši likumam līdz 2023. gada 1. jūnijam. Savukārt nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā jauna kārtība par pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pieņemšanu un spēkā stāšanos saistībā ar publikācijām “Latvijas Vēstnesī” un ģeoportālā. Lūgums visu pašvaldību speciālistiem iepazīties ar šiem grozījumiem un aktīvi piedalīties VARAM organizētajā seminārā 11. martā. No VARAM joprojām tiek gaidīti arī redakcionāli priekšlikumi “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma” 21. panta redakcijai, lai būtu iespēja teritorijas plānošanas dokumentus apspriest neklātienē.

LPS padomniece Sniedze Sproģe atgādināja, ka līdz 10. martam gaida pieteikumus projektam “Meža dienas 2021”. Pašvaldībai pieteikumā jānorāda iecerētais darbs parkā vai mežaparkā (stādu un/vai kokmateriālu iegāde mazajām arhitektūras formām) un obligāti jāiekļauj izglītojošs seminārs par meža nozares jautājumiem.

Viņa arī iepazīstināja ar kolēģa Aino Salmiņa prezentāciju par aktualitātēm sabiedriskā transporta pakalpojuma jomā un paredzēto finansējumu autoceļiem. VARAM sagatavotā pašvaldību ceļu sakārtošanas programma gaidot MK rīkojumu, un tad arī būšot zināms apstiprinātais projektu ceļu saraksts.

LPS padomnieks A. Salmiņš lūdz pašvaldības atsūtīt jautājumus un priekšlikumus par plūdu seku likvidēšanu un civilās aizsardzības plānu veidošanu, kas 10. martā tiks apspriesti LPS Tautsaimniecības komitejas un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas apvienotajā sēdē.

Sanāksmes turpinājumā izpilddirektori varēja noklausīties Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr. Oļega Krasnopjorova interesanto lekciju par darba tirgu pandēmijas laikā. Skaitļos un faktos balstītajā prezentācijā varat pārliecināties, ka Covid-19 kopējā ietekme uz darba tirgu nav liela un attiecībā uz nodarbinātību tā būtiski atšķiras pa nozarēm, profesijām, administratīvajām teritorijām un iedzīvotāju grupām. Viņš uzsvēra, ka svarīgas ir iekšējās darbaroku rezerves un jo īpaši jāaktivizē jaunieši un vīrieši pusmūžā, kā arī jārisina prasmju neatbilstības problēma.

Sarunu bloku par platjoslas tīklu ievadīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) projektu vadītājs Ivars Īverts. LVRTC optiskā tīkla projekta pirmajā kārtā no 2012. līdz 2015. gadam tika izveidoti 1800 km un 177 piekļuves punkti, savukārt otrajā kārtā, kas ilgst no 2016. līdz 2023. gadam, būs 2000 km un 220 piekļuves punkti. Iznomāto tīklu kilometru skaits ar katru gadu pieaug un šogad sasniedzis 2444 km. Līderi šajā jomā ir jaunais Valmieras novads (264,5 km), Madonas novads (260,6 km), Alūksnes novads (239,8 km), Bauskas novads (160,8 km), Talsu novads (140,1 km), Daugavpils novads (114,9 km), Salacgrīvas novads (107,4 km), Rēzeknes novads (82,4 km), Gulbenes novads (81,8 km) un Ludzas novads (60,6 km). LVRTC pārstāvis arī nosauca skolas, kuras iekļuvušas ātra interneta ierīkošanas sarakstā: Allažu pamatskola, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola, Burtnieku Ausekļa pamatskola, Daugmales pamatskola, Dundagas vidusskola, Ērgļu vidusskola, Griķu pamatskola, Jersikas pamatskola, Mazsalacas vidusskola, Mores pamatskola, Palsmanes pamatskola, Raunas vidusskola, Rekovas vidusskola, Rudzātu vidusskola, Sējas pamatskola, Stalbes pamatskola, Straupes pamatskola, Ugāles vidusskola un Umurgas pamatskola. Uz jautājumu, vai šo sarakstu vēl varēs papildināt, I. Īverts atbildēja apstiprinoši, ja skola līdz septembrim būs atradusi partneri, kurš sakārtos pēdējo jūdzi, jo LVRTC atbildot tikai par vidējo jūdzi, bet par pēdējo jūdzi – Izglītības un zinātnes ministrija.

Labās pieredzes stāstos dalījās Madonas novada domes izpilddirektors Āris Vilšķērsts un IKT atbildīgais speciālists Aleksejs Gusarovs. Platjoslas tīkla projekta divās kārtās Madonas novadā izbūvēti 173 km. Lai pieslēgtu pagastus un saslēgtu vienotā tīklā visas novada iestādes, izbūvēti ap 7 km optiskā tīkla, astoņu organizāciju pieslēgšanai izmantoti bezvadu risinājumi, katrā no pieslēgtajām iestādēm tiek veikta iekšējā tīkla pārbūve. Pirms tīkla izbūves katrs pagasts un katra pašvaldības iestāde iegādājās interneta pakalpojumus decentralizēti un tā ātrums un kvalitāte bija atšķirīgi. Pēc tīkla izbūves ir sakārtoti iestāžu iekšējie tīkli, centralizēti palielināts interneta ātrums, centralizēti notiek iestāžu IT risinājumu pārvaldība un iestādes iekļautas vienotā iekšējā tīklā. Tas ļauj ietaupīt, un pagastos parādās iespējas, kas līdz šim nebija pieejamas interneta ātruma dēļ.

Platjoslas projekta pieredzē Jaunpils novadā dalījās SIA “REDAM” reģionālais operators Reinis Mizga. Viņš atzīmēja, ka lepojas ar paveikto darbu un interneta sakaru pakalpojumiem savā novadā. Pēdējās jūdzes izbūves rezultātā pakalpojumi tiek nodrošināti 41 mājsaimei, septiņiem uzņēmumiem ar optiskā kabeļa un pieciem uzņēmumiem ar radiolinka palīdzību. Prezentācijā atradīsit arī “REDAM” cenu piedāvājumu mājsaimēm un uzņēmumiem.

Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Normunds Egle iepazīstināja ar elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.–2027. gadam (šeit), kas nodots sabiedriskajai apspriešanai. Priekšlikumus, iesūtot rakstveidā uz e-pasta adresi satiksmes.ministrija@sam.gov.lv, var iesniegt 31. martam. Plānā piedāvātais modelis: vidējo jūdzi un pēdējo jūdzi īsteno kopā; plānošanas reģioni sadarbībā ar pašvaldībām definē stratēģiskās prioritātes un iepirkuma prasības; konkursa kārtībā izvēlēts privātais operators plāno un nodrošina interneta piekļuves pakalpojumus.

Noslēgumā LVRTC Komercdepartamenta direktors Mārcis Dzenis pastāstīja par pašvaldību vajadzībām, kas noskaidrotas ar anketēšanas palīdzību, un LVRTC pakalpojumiem pašvaldībām. Aptaujā 65 pašvaldības atbildējušas uz jautājumiem par datu glabāšanas paradumiem un kas neapmierina glabāšanas risinājumos, par izmaksām, rezerves kopēšanu, datu apjomu, rezerves datu glabāšanu u. c. Piedāvājums pašvaldībām – izmantot Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) datu glabātavas nomu un rezerves kopēšanu, virtuālo serveru jaudas, fizisko datu centru un integrēšanas atbalstu.

Nākamā LPIA sanāksme notiks 9. aprīlī, un tajā iecerēts apspriest aktuālus administratīvi teritoriālās reformas jautājumus. Izpilddirektori aicināti iesūtīt arī priekšlikumus, par kādām tēmām tuvākajā laikā būtu vērts diskutēt!

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Darba tirgus pandēmijas laikā
LVRTC optiskais tīkls
Platjoslas izmantošanas pieredze Madonas novadā
Platjoslas izmantošanas pieredze Jaunpils novadā
Platjoslas tīkla pēdējās jūdzes attīstība 2021–2027
Ko atklāj anketēšana. LVRTC pakalpojumi pašvaldībām
Par aktualitātēm sabiedriskā transporta pakalpojuma jomā un paredzēto finansējumu autoceļiem
LPIA sanāksmes protokols 05.03.2021