Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīga: Rita Logina (izpilddirektora vietniece);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), priekšsēdētāja vietniece;

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

Pierīgas reģions: Kristaps Ločs (Mārupes novads), priekšsēdētāja vietnieks.

 

 

Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību izpilddirektoru 4.marta sanāksmē pārrunā civilās aizsardzības jautājumus

Piektdien, 4.martā, Cēsīs norisinājās kārtējā Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme, kas, ņemot vērā, pašreizējo situāciju Ukrainā, bija veltīta civilās aizsardzības sistēmai un pašvaldību lomai tajā.

Cēsu novada izpilddirektors Kaspars Auziņš sniedza īsu informāciju par jauno Cēsu novadu pēc administratīvi teritoriālās reformas, uzsverot, ka novadā, ņemot vērā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, katrs sestais, septītais iedzīvotājs ir aktīvs uzņēmējs.

Par pašvaldības attīstības izaicinājumiem stāstīja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, uzsverot, ka cilvēku piesaistei pamatā ir augsts klientu serviss. Viņš informēja, kā Cēsīs tiek īstenotas idejas, iesaistot sabiedrību, kā arī par Cēsu kā viedās pašvaldības attīstīšanu.

Ar novadā paveikto un plānoto iepazīstināja Cēsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Dace Eihenbauma. Pagājušajā gadā pašvaldība ir sākusi darbu pie attīstības dokumentu izstrādes, ņemot vērā arī novada pārmaiņas pēc administratīvi teritoriālās reformas. Tāpat izmaiņas ir skārušas pašu administrācijas struktūru. Vienlaikus pašvaldība īsteno virkni apjomīgu attīstības projektu, tostarp vairāku izglītības iestāžu modernizāciju.

Par viedajām tehnoloģijām apkārtējās vides uzlabošanā un attīstības veicināšanā stāstīja pētniecības institūta Vides risinājumu centrs" eksperte Inese Suija Markova. Institūts piedāvā dažādas attālinātās monitoringa programmas un risinājumus  kompleksām vides problēmām un ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai.

Kosmosa izpētes centra vadītājs Pauls Irbins klātesošos iepazīstināja ar topošo centru, kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu interesi par dabaszinībām, jo patlaban Latvijā ir zemākais to skolēnu īpatsvars, kuri interesējas par dabaszinātnēm. Viņš pauda cerību, ka uz šo centru ieradīsies ģimenes arī no citām valstīm.

Cēsis ir pilsēta, kur ir liels seno ēku īpatsvars, tāpēc biedrība "Cēsu mantojums" ir organizācija, kas palīdz atpazīt un saglabāt senās vērtības. Organizācija ne tikai izglīto interesentus par vēsturisko ēku saglabāšanu, bet arī brīvprātīgi palīdz ēku atjaunošanas darbos, stāstīja biedrības vadītājs Jānis Tolpežņikovs Biedrība iesaistījusies arī Cēsu kultūras pieminekļu saglabāšanas programmā.

Ņemot vērā situāciju Ukrainā, aktuāls kļuvis jautājums par civilo aizsardzību un pašvaldību lomu civilās aizsardzības sistēmā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis iepazīstināja ar aktuālo situāciju, priekšlikumiem, tostarp brīvprātīgo iesaistīšanu aktivitātēs un civilajā aizsardzībā.

Savukārt Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktora vietnieks  Visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas koordinācijas nodaļas vadītājs Edgars Svarenieks pašvaldību izpilddirektorus iepazīstināja ar praktisku informāciju, kā pašvaldībām rīkoties militāra iebrukuma, kara situācijas gadījumā. Viņš norādīja, ka ir nepieciešama vienota metodika, kas pašvaldībām jāiekļauj savā civilās aizsardzības plānā, kara laika sadaļā. Savukārt Nacionālie bruņotie spēki apņemas katru gadu organizēt kara situācijas izspēles. Kā viena no būtiskākajām civilās aizsardzības sistēmas sastāvdaļām ir komunikācija ar iedzīvotājiem, un lai to pēc iespējas labāk īstenotu,  par komunikāciju atbildīgajiem speciālistiem ir svarīgi uzturēt regulāru savstarpējo kontaktu, uzsvēra E. Svarenieks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadošais speciālists civilās aizsardzības jomā Arnis Šults iepazīstināja ar problēmjautājumiem civilās aizsardzības sistēmā, dabas katastrofu pārvaldīšanā. Šajā jomā svarīgi ir atrisināt jautājumu, kā rīkoties situācijā, ja katastrofas pārklājas un par katastrofas pārvaldības subjektu kļūst vairākas ministrijas.

Sanāksmes noslēgumā Latvijas Pašvaldību savienības par civilās aizsardzības jomu atbildīgais padomnieks Aino Salmiņš, runājot par pašvaldību vietu civilās aizsardzības jomā, atzina, ka pašreizējai situācijai pašvaldības nav gatavas, jo tām nav zināmi valsts civilās aizsardzības plāni, kas apgrūtina lokālo plānu izstrādi. Tāpat pašvaldību ieskatā daudz jautājumu atrisinātu profesionāla krīzes vadības centra izveide.

Sanāksmē piedalījās arī Čehijas izpilddirektoru asociācijas (STMOU ČR) izpilddirektors Ing. Ivo Belonohi, kurš dalījās pieredzē, kā Čehijā pašvaldību līmenī risina krīzes situācijas un kādi ir publiskās pārvaldes pienākumi. Savukārt Čehijas ugunsdzēsības glābšanas dienesta kapteinis Martins Tilcers detalizēti iepazīstināja ar kopējo valsts krīzes vadības sistēmu un katras struktūras uzdevumiem un atbildību. 

Sanāksmes video ieraksts pieejams lapas sadaļā "Tiešraides,Videoarhīvs - Videoarhīvs" vai LPS YouTube kontā.

Nākamā sanāksme notiks 1.aprīlī, Liepājā. 

 

Ivo Bělonohý (Čehija) prezentācija
Martina Tilcera (Čehija) prezentācija
Arņa Šulta (VARAM) prezentācija
Aino Salmiņa (LPS) prezentācija
Mārtiņa Baltmaņa (VUGD) prezentācija
Edgara Svarenieka (AiM) prezentācija
Sanāksmes protokols
Paula Irbina prezentācija
Daces Eihenbaumas prezentācija
Ineses Suijas-Markovas prezentācija
Ata Egliņa Eglīša prezentācija
Kaspara Auziņa prezentācija
Jāņa Topležņikova prezentācija