“Lai nākotnē visa Latvijai piederošā, pašvaldībām un valsts institūcijām pārvaldībā deleģētā piekraste – būtisks atpūtas un tūrisma galamērķis – tiktu kvalitatīvi kopta visa gada garumā, tā sekmējot piekrastes ekonomisko attīstību, piekrastes pārvaldībai nepieciešams pastāvīgs finansējums,” tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā preses konferencē uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieces Sandra Bērziņa un Gunta Lukstiņa.
Gan LPS, gan Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība (darbojas LPS paspārnē) jau kopš 2015. gada atgādina, ka valsts budžetā šāds finansējums jāiekļauj.
Milzu solis šajā jautājumā sperts šogad. Vasaras sezonā no maija līdz oktobrim piekrastes 17 pašvaldības īsteno nacionālas nozīmes projektu "Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana" (tā finansējums no Latvijas vides aizsardzības fonda ir 199 565 eiro), veicot piekrastes joslas apsaimniekošanu un tās labiekārtošanu, lai nodrošinātu tajā labu vides kvalitāti, iedzīvotājiem, atpūtniekiem, tūristiem tīru, drošu vidi un pludmales pieejamību.
Lai arī piekrastes pašvaldības ieguldījušas lielu darbu, par ko preses konferencē arī izpelnījās ministra Kaspara Gerharda pateicību, Vides izglītības fonda rīkotās kampaņas "Mana jūra" šāgada atkritumu monitoringa dati liecina, ka atkritumu daudzums piekrastē pieaug. “Starp cilvēku un atkritumiem nevar likt vienādības zīmi, jo cilvēks var mainīt savus paradumus, un tas arī ir jādara,” piebilda K. Gerhards.
Monitoringa dati liecina, ka 57% no atkritumiem ir tieši plastmasa, kas diemžēl dabā nesadalās, tāpēc nodara vislielāko kaitējumu.
Vēl informācija: http://www.videsfonds.lv/lv/mana-j-ra-situ-cija-pludmal-s-pasliktin-s-nepieciesami-sist-miski-risin-jumi.