Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde 30. maijs (2017)

30. maija LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē galvenokārt tika skatīti jautājumi, kas saistīti ar plānotajām izmaiņām nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību noteikšanā un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes aprēķinā. Darba kārtībā bija šādi jautājumi: Par grozījumiem „Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”; Par 2018. – 2019. gados Valsts zemes dienestam veicamo kadastrālo vērtību pilnveides organizatorisko procesu un pašvaldību iesaisti tajā; Par informācijas sniegšanu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes 2018. gadam vajadzībām par zemi robežas joslā; Par Finanšu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 10.maija noteikumos Nr.292 „Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes noteikšanas kārtība””, kā arī vēlreiz īsi tika izstāstīts par valdības plānoto kompensācijas mehānismu pašvaldībām, realizējot Valsts Nodokļu politikas pamatnostādnēs ietvertos pasākumus attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, un kompensācijas (speciālas valsts budžeta dotācijas) sadales pamatprincipiem.

Par grozījumiem „Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (likums „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 888/Lp12) izsludināts š.g. 25. maijā) komitejas dalībniekus informēja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvitas Zvidriņa. Minētie grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas:

  1. 2017. gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze kadastrālo vērtību aprēķinam tiks piemērota arī 2018. gadā un 2019. gadā, vienlaikus paredzēts, ka ar Ministru kabineta lēmumu tiks noteiktas arī vairākas atkāpes no šīs kārtības. Atsevišķu kadastrālo vērtību zonām, atsevišķu ēku tipiem un atsevišķām jaunajām ēkām nākamajos gados tomēr iespējams kadastrālās vērtības pieaugumu. Izņēmumi tiks noteikti kā arī attiecībā uz telpu grupu lietošanas veidu un apgrūtinājumu piemērošanu. Izņēmumi būs spēkā līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā jaunā kadastrālo vērtību bāze 2020.-2023. gadam;
  2. kadastrālo vērtību bāzi valdība turpmāk apstiprinās reizi četros gados (līdz šim – reizi divos gados);
  3. zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve (individuālā un daudzdzīvokļu) un kurai reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis –, aprēķinot kadastrālās vērtības 2018. un 2019.gadam tiks piemērots koeficients 0,7;
  4. ar grozījumiem no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma izslēgta norma, kas noteica, ka, aprēķinot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, tiek nodrošināta kadastrālās vērtības vidējā atbilstība nekustamā īpašuma tirgus cenām vidēji 85% apmērā. Vienlaikus S. Zvidriņa norādīja, ka jautājums par kadastrālās vērtības tuvinājumu tirgus cenām vēl tiks diskutēts, strādājot pie uzlabojumiem kadastrālās vērtēšanas metodikā.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore aicināja pašvaldības sniegt priekšlikumus kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanai, kā arī solīja kopumā ierosinātās izmaiņas kadastrālās vērtēšanas metodikā pārrunāt ar pašvaldību pārstāvjiem atsevišķā tikšanās reizē.

 

Lāsma Ūbele,

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos