Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde 25. septembrī (2018)

25. septembra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Finanšu un ekonomikas komitejas sēdes darba kārtībā tika skatīti četri jautājumi: par izmaiņām grāmatvedības uzskaites un gada pārskata sagatavošanas regulējumā; par elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās; par aktuālajiem grozījumiem “Publisko iepirkumu likumā” un SIA “ZZ Dats” plānoto tehnisko risinājumu skaidras naudas darījumu apstrādei pašvaldībās.

Šogad valdībā tika pieņemti jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi par grāmatvedības uzskaites kārtību budžeta iestādēs (MK 13.02.2018. noteikumi Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”), kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī, kā arī jauni MK noteikumi par gada pārskata sagatavošanu (MK 19.06.2018. noteikumi Nr.344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”), kas pirmo reizi jāpiemēro 2020. gadā, sagatavojot gada pārskatu par 2019. gadu.

Pēc LPS lūguma Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē Valsts kases Pārskatu departamenta direktores vietniece Vineta Parfenkova informēja par izmaiņām grāmatvedības uzskaites un gada pārskata sagatavošanas regulējumā, uzsverot būtisko un atšķirīgo no līdzšinējā regulējuma, bet šoreiz stāstījums bija adresēts nevis grāmatvežiem, bet gan pašvaldību vadībai kā atbildīgajiem par šiem procesiem pašvaldībās.

Lai nacionālajā tiesību sistēmā transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās prasības, Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi grozījumus “Publisko iepirkumu likumā”, grozījumus “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, grozījumus “Aizsardzības un drošības iepirkumu likumā” un grozījumus “Publiskās un Privātās partnerības likumā”, kuri paredz pienākumu pasūtītājam pieņemt un apstrādāt elektronisko rēķinu, ja piegādātājs izvēlas rēķinu iesniegt elektroniskā veidā. Likumprojekti paredz, ka direktīvas pārņemšanas termiņš tiešās pārvaldes iestādēm būs 2019. gada 18. aprīlis, savukārt pārējiem pasūtītājiem, tai skaitā pašvaldībām, – 2020. gada 18. aprīlis.

Likumprojekti paredz, ka pasūtītājs pieņem elektronisko rēķinu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektronisko rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un nosūtīšanas kārtību, kā arī, ja tas paredzēts iepirkuma līgumā, ietver papildu elektroniskā rēķina pamatelementus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektronisko rēķinu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un nosūtīšanas kārtību. Piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un nosūtīšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Vienlaikus direktīva neregulē jautājumu par to, kāds kanāls izmantojams elektronisko rēķinu piegādei vai kādas sistēmas izmantojamas elektronisko rēķinu tālākai apstrādei. Attiecīgi direktīvas prasības par elektronisko rēķinu pieņemšanu un apstrādāšanu ir izpildītas arī tad, ja pasūtītājs atbilstoši Eiropas elektronisko rēķinu standartam sagatavoto elektronisko rēķinu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, saņem savā elektroniskā pasta adresē, pārvērš to cilvēklasāmā formātā (iespēja aplūkot elektronisko rēķinu kā pdf dokumentu var būt iekodēta elektroniskā rēķina datnē vai arī pārvēršanu cilvēklasāmā veidā iespējams nodrošināt ar vienkāršas programmatūras palīdzību) un turpmāk saņemto rēķinu apstrādā kā jebkuru citu rēķinu, kas iesniegts papīra formā.

Plašāk par plānoto elektroniskā rēķina regulējumu informēja FM Juridiskā departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītāja Inta Lipovska un Valsts kases Klientu apkalpošanas un pakalpojumu attīstības departamenta direktors Mārtiņš Prikulis, savukārt VARAM Publisko pakalpojumu departamenta Projektu vadības nodaļas Programmas vadītājs, sistēmanalītiķis Gints Šakarnis sniedza ieskatu plānotajā elektronisko rēķinu piegādes tehniskajā risinājumā (konceptuālajā arhitektūrā).

Par aktuālajiem grozījumiem “Publisko iepirkumu likumā” informēja LPS padomniece Daina Dzilna: no 2018. gada 1. jūnija ir spēkā grozījumi likumā, kas paredz pienākumu pasūtītājs izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, ja pretendents vai tā īpašnieki ir ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības; š.g. 20. septembrī Saeima atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz pasūtītājam atklātā vai slēgtā konkursā noraidīt pretendenta piedāvājumu, ja piedāvātā līgumcena pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība, kā arī ja līgumcena pārsniedz 150% no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas u.c. izmaiņām.

Atbilstoši MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” kases aparātā, hibrīda kases aparātā un kases sistēmā nedrīkst atrasties jebkāda cita – ar kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas nodrošināšanu nesaistīta – datortehnikas aparatūra vai programmnodrošinājums, kuru funkcionalitāte nav aprakstīta kases aparāta, hibrīda kases aparāta vai kases sistēmas dokumentācijā. Nav pieļaujama situācija, ka darījumi tiek reģistrēti citā programmā  un pēc tam dati par veikto darījumu tiek iesūtīti kases aparātā darījuma saglabāšanai fiskālajā atmiņas modulī un čeka izdrukāšanai. Līdz ar to pašvaldībās esošā situācija, kad kases aparāti ir savienoti ar nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas programmu vai attiecīgo grāmatvedības programmu, vairs neatbilst iepriekš minētajiem noteikumiem. LPS lūdza Finanšu ministrijai un VID rast risinājumu šai situācijai, un sarunu rezultātā š.g. 7. augustā valdībā tika pieņemti grozījumi MK 21.10.2003. noteikumos Nr. 584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” (MK 07.08.2018. noteikumi Nr. 490), kas ļauj pašvaldībām, saņemot skaidrās naudas maksājumus par pašvaldības administrētu nodokli, nodevu vai maksas pakalpojumu, sagatavot pašvaldības noteiktu skaidras naudas maksājumu apliecinošu dokumentu, maksātājam izsniedzot šā cita dokumenta kopiju, norakstu vai kvīti. Tādējādi pašvaldību iestādēm ir radīti priekšnoteikumi, lai tās varētu atteikties no kases aparātu izmantošanas, ja to vēlas. Par to, kāds ir plānots tehniskais risinājums skaidras naudas darījumu apstrādei pašvaldībās, neizmantojot kases aparātus, komitejas locekļiem pastāstīja SIA “ZZ Dats” direktora vietnieks Dainis Dosbergs.

Savukārt, ja pašvaldība arī turpmāk savā darbā vēlēsies lietot kases aparātus, tad jāņem vērā, ka attiecīgajām iekārtām ir jāatbilst MK 11.02.2014. noteikumos Nr.95 noteiktajām tehniskajām prasībām.

Videoieraksts no minētās komitejas pieejams LPS interneta vietnē www.lps.lv sadaļā Tiešraides,Videoarhīvs vai šeit

Lāsma Ūbele,

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos

Pašvaldību vadībai par būtiskām izmaiņām grāmatvedības uzskaites un gada pārskata sagatavošanas normatīvajā regulējumā
Elektroniskie rēķini publiskā iepirkuma procedūrās
E-rēķinu piegādes konceptuālā arhitektūra
Sēdes protokols