LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde notika 25. februārī un tika translēta tiešraidē (videoieraksts pieejams šeit).
Sēdē tika izskatīti trīs jautājumi – par valsts nodokļu politiku turpmākajos gados, par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā un par publisko un privāto partnerību pašvaldībās.
Ar informatīvā ziņojuma “Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.–2025. gadam izstrādei” saturu iepazīstināja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Viņš atzīmēja, ka FM sagatavotais dokuments vēl nav pamatnostādnes, tas pēc būtības ir valdības koalīciju veidojošo politisko partiju priekšlikumu apkopojums Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai. Saskaņā ar valdības uzdevumu Finanšu ministrijai līdz 31. maijam kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Tās balstīsies uz trīs galvenajiem virzieniem: taisnīgumu, vienkāršību un konkurētspēju.
Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas ir pašvaldību galvenais nodokļu ieņēmumu avots, ziņojumā apskatīti divi risinājuma varianti: a) paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN likmes un solidaritātes nodokli saglabāt nemainīgu (risinājuma ietvaros apskatīti 6 varianti); b) atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot IIN likmes. Šajos variantos fiskālā ietekme uz IIN ieņēmumiem kopumā svārstās no mīnus 39 milj. eiro līdz mīnus 200 milj. eiro. Tā kā pašvaldību budžetos tiek ieskaitīti 80% no IIN ieņēmumiem, attiecīgi fiskālā ietekmē uz IIN ieņēmumiem pašvaldību budžetā būtu no mīnus 31 milj. eiro līdz mīnus 160 milj. eiro. Ņemot vērā iespējamo izmaiņu IIN politikā būtisko negatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetu, LPS komitejas sēdē vērsa Finanšu ministrijas pārstāvju uzmanību uz nepieciešamību pašvaldībām noteikt kopējo nodokļu ieņēmumu proporcijas daļu (līdzīgi kā vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018.–2020. gadam pašvaldībām bija noteikta 19,6% no nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā).
Vienlaikus tiek plānots pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un to pielīdzināt vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam. Informatīvajā ziņojumā jau 2021. gadā paredzēts paaugstināt MUN likmi līdz 25% pašlaik noteikto 15% vietā, vienlaikus uz pusi samazinot uzņēmumu apgrozījuma slieksni un uzņēmumā strādājošo darbinieku skaitu samazinot līdz vienam. Informatīvajā ziņojumā tiek apskatīts arī minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jautājums. Par šiem un citiem priekšlikumiem izmaiņām nodokļos un valsts nodevās skatiet FM prezentācijā zemāk!
Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) informatīvajā ziņojumā minēts, ka NĪN politikas pilnveidošana ir atkarīga no Tieslietu ministrijai (TM) dotā uzdevuma (izstrādāt normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu) izpildes termiņa. Kā norādīts ziņojumā, TM līdz 15. jūnijam jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) normatīvo aktu projekts, kas nodrošinās kadastrālo vērtību bāzi 2022.–2025. gadam, kuru piemēros kadastrālās vērtības aprēķinam no 2022. gada 1. janvāra. Savukārt pēc MK noteikumu par kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanas FM jāizstrādā un 12 mēnešu laikā (tātad līdz 2021. gada 15. jūnijam) jāiesniedz izskatīšanai MK grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas nodrošinātu samērīgu NĪN.
Izskatot darba kārtības otro jautājumu par publiskās un privātās partnerības (PPP) kā projekta īstenošanas modeli pašvaldībās, LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Dr. oec. Andra Feldmane informēja, ka finanšu ministram J. Reiram ir nosūtīta LPS un Publiskās un privātās partnerības asociācijas (PPPA) vēstule, kurā sniegti kopīgi izstrādātie priekšlikumi sistēmas pilnveidošanai darbam ar PPP projektiem Latvijā. Priekšlikumi balstīti uz pieredzes apmaiņas vizītē gūto informāciju par PPP projektu ieviešanas sistēmu Lietuvā. Mūsu kaimiņvalstī ar PPP palīdzību top daudzi infrastruktūras projekti, turklāt tas notiek, vadoties pēc publiskā iepirkuma likuma, nevis PPP direktīvas. LPS un PPPA sagaida aktīvāku darbu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), kā arī aicina FM pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu PPP projektos.
Vēstulē Finanšu ministrijai LPS un PPPA lūdz izvērtēt PPP projektus pašvaldību segmentā, pievērsties Lietuvas pieredzei, izvērtējot, kur iespējams izmantot Lietuvas izstrādāto metodoloģiju un atbalsta instrumentu bāzi, un nodrošināt aktīvāku Latvijas PPP kompetenču centra darbību, sniedzot plašāku centralizētu konsultatīvu atbalstu PPP projektu iniciatoriem visā PPP projektu ciklā. LPS un PPPA pievērš uzmanību arī PVN regulējumam, kas PPP gadījumā sniedz salīdzinošas priekšrocības Lietuvas PPP projektiem, jo atbrīvojums no PVN ļauj efektīvi izmantot PPP instrumentu, t. sk. ievērojot budžeta deficīta ietvaru. Dažas dienas pirms komitejas LPS saņēmusi atbildi no Finanšu ministrijas, kurā pausts atbalsts mūsu iecerei un tiks stiprināta CFLA kā PPP kompetences centrs un notiks tematiski pasākumi, kas būs vērsti uz sabiedrības un PPP īstenotāju izglītošanu par PPP procesiem. Tāpat FM plāno veikt arī pašvaldību aptauju, lai izzinātu vēlmes un iespējas īstenot PPP projektus. Neskaidrības sagādā PVN piemērošana. FM sniegtajā atbildē teikts, ka tā neplāno pārskatīt regulējumu un PVN piemērošana esot vērtējama individuāli katra projekta ietvaros un ņemot vērā konkrēto PPP projekta modeli un attiecīgajā līgumā atrunātās tiesiskās attiecības, tādēļ PVN piemērošana daudzās situācijās būs atšķirīga. Tas nozīmē, ka PVN pašvaldību PPP projektos būs būtisks sadārdzinājums pretstatā nozaru ministriju PPP projektiem, kur no vienas valsts kabatas nauda aiziet uz otru valsts kabatu un par PVN neviens lielu rūpi netur.
Mūsu kaimiņvalstīs Polijā, Igaunijā un Lietuvā ar PPP palīdzību top daudz infrastruktūras projektu, un par jaunām iespējām runāja “BaltCap Infrastruktūras fonda” investīciju direktors Matīss Paegle. Viņš pastāstīja par "BaltCap Infrastruktūras fonda" realizētajām investīcijām un uzsvēra, ka fondā ir pieejami lieli līdzekļi, bet trūkst projektu, kur šos līdzekļus ieguldīt, tāpēc viņa ieteikums pašvaldībām – padomāt un izmantot PPP. Turklāt vairākas pašvaldības, kuras vēlas celt līdzīgas būves, piemēram, skolu vai veco ļaužu namu, var apvienoties vienā projektā, tā samazinot izmaksas, nevis katrai atsevišķi aizņemties naudu vienai lielai investīcijai un tad gaidīt vairākus gadus, kad varēs aizņemties nākamajai. PPP projektos privātais partneris uzņemas pilnu atbildību – projektēšanu, būvēšanu, finansēšanu un objekta uzturēšanu, un prasmīgi organizēts konkurss samazina ne tikai sākotnējos kapitālieguldījumus, bet arī ilgtermiņa apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas un ļauj samazināt un izlīdzināt maksājumus visa līguma periodā. Pārējos M. Paegles argumentus un ieteikumus meklējiet viņa prezentācijā zemāk!
Ar plānoto sabiedrības līdzdalības budžeta ieviešanu pašvaldībās (konceptuālo ziņojumu “Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā” (VSS-1244)) iepazīstināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā referente Krista Krūmiņa. Šis VARAM piedāvājums gan izraisīja sēdes dalībnieku iebildumus un plašas diskusijas. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka pašvaldības savus budžetus veido, ievērojot iedzīvotāju intereses un priekšlikumus un sava novada vai pilsētas prioritātes un tam nav nepieciešami speciāli normatīvie akti, kas tikai palielinātu birokrātiju.
Lāsma Ūbele,
LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos
Andra Feldmane,
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos
Virzieni Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei (FM)
BaltCap - Mēs veidojam biznesa čempionus
Līdzdalības budžeta ieviešana Latvijā (VARAM)