LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 6. februārī bija veltīta vairākiem vides jautājumiem, un to vadīja komitejas priekšsēdētājs Guntis Gladkins un LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa.
Izskatot darba kārtības pirmo jautājumu par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrāciju, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Informācijas analīzes daļas Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs Intars Cakars informēja par INSURE projektā izveidoto piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) reģistru un paredzamajām likumdošanas izmaiņām. Šobrīd šo jomu regulē divi likumdošanas akti – Likums par piesārņojumu un 2001. gadā izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi nr. 483 –, bet top jauni noteikumi. LPS iebildumus un priekšlikumus MK noteikumu projektam “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas noteikumi” komitejā pauda LPS padomniece Sandra Bērziņa. (Abas prezentācijas skatiet zemāk!)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pērnvasar rīkoja sanāksmi, kurā piedalījās pārstāvji no VARAM, Valsts vides dienesta (VVD) un LVĢMC, lai pārrunātu iespējamo pašvaldību kompetences paplašināšanu, diemžēl pašvaldību pārstāvji uz šo sanāksmi netika uzaicināti. LPS uzskata, ka paredzētā funkciju pārdale ir pretrunā ar likumu “Par piesārņojumu”, tāpat nav skaidrs, ar kādām metodēm apzināt piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas. Noteikumu projekts paredz, ka VVD sniegs pašvaldībām visu tā rīcībā esošo informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām attiecīgajā teritorijā, taču nav saprotams, kad un kādā veidā šī informācijas nodošana notiks, tādēļ rodas bažas par papildu administratīvo slogu gan VVD, gan pašvaldībām. LPS norāda, ka nav saprotama prasība, iegūstot informāciju par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām, vērtēt būvatļaujas un būvprojektu dokumentāciju, ja pirms būvniecības darbu uzsākšanas no VVD jāsaņem tehniskie noteikumi vai jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, līdz ar to dati par konkrēto objektu VVD jau ir pieejami. Pašvaldībās nav ne datu, ne speciālistu, kas varētu novērtēt, piemēram, piesārņojuma līmeni un apjomu, piesārņojošo vielu migrētspēju, ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, vides vārīguma parametrus – pašvaldību ieskatā tā ir VVD funkcija. LPS ierosina, ka VVD, izsniedzot piesārņojošas darbības atļaujas, būtu jāizvērtē, vai attiecīgais objekts iekļaujams datubāzē, tādējādi ievērojami atvieglojot jaunu objektu apzināšanu un reģistrēšanu. Pašvaldību savienība atzīst, ka grozījumi MK noteikumos “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība” ir vajadzīgi, un, lai darbs pie to izstrādes būtu ātrāks un sekmīgāks, ierosina izveidot darba grupu, iekļaujot tajā pašvaldību pārstāvjus.
Ar MK noteikumu projektu “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību” iepazīstināja VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, uzsverot pašvaldību lomu dabas aizsardzības plāna izstrādē un sabiedrības informēšanas nozīmi. Arī par šo dokumenta projektu LPS ir vairāki iebildumi un priekšlikumi.
LPS iebilst pret to, ka dabas aizsardzības plānā tiek attēlotas konkrētu dabas tūrisma infrastruktūras objektu atrašanās vietas, un iesaka norādīt zonas, kur potenciāli atļauts izvietot dabas tūrisma infrastruktūru. Lai iesaistītu sabiedrību plāna izstrādē un apspriešanā, tiek veidota konsultatīvā grupa, kurā bez MK noteikumos norādītajiem pārstāvjiem var iekļaut vēl citus, un LPS ierosina: lai nodrošinātu līdzsvarotu interešu grupu pārstāvniecību, konsultatīvajā grupā iekļaut pa vienam pārstāvim no citām institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem ar līdzīgu izveides mērķi. Pēc plāna publiskās apspriešanas un vietējās pašvaldības atzinuma saņemšanas tiek sagatavots precizētais plāns un rīkota pēdējā konsultatīvās grupas sanāksme, kurā vienojas, ka plāna projekts ir sagatavots apstiprināšanai. LPS atzīmē, ka nepieciešama procedūra gadījumam, ja joprojām pastāv būtiskas viedokļu atšķirības un konsultatīvās grupas sanāksmē nav iespējams rast vienošanos. Pašvaldību savienība arī ierosina noteikt termiņu, kurā VARAM ir jāapstiprina dabas aizsardzības plāns, kā arī procedūra, kādā tiek lemts par dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu vai neapstiprināšanu, ja saskaņā ar noteikumu projekta 42. pantu ir saņemts negatīvs pašvaldības atzinums par precizēto plāna projekta redakciju.
Par ES projektu “Inovatīvie pārvaldības risinājumi bīstamo vielu emisiju samazinājumam pilsētu teritorijās Baltijas jūras reģionā” (NonHazCity) pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta projekta koordinatore Larisa Ābelīte. Šo projektu Rīgas pašvaldība īsteno ar Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas 2014.–2020. gadam palīdzību, un tā mērķis ir sniegt labāku izpratni par bīstamajām vielām, vides un veselības riskiem, kaitīgo vielu avotiem, alternatīvām un risinājumiem. Rīgas pašvaldība projektā veido bīstamo vielu samazināšanas rīcības plānu, paredz ķīmisko vielu koordinatoru, atbalstu uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām bīstamo vielu samazināšanā dažādās produktu grupās, Rīgas pašvaldības kaitīgo vielu datubāzes izveidi ar prioritātēm, ikgadējos seminārus, arī tiešsaistes seminārus dažādām Rīgas pašvaldības darbinieku grupām, atbalstu skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm, kaitīgo vielu aizstāšanas plānu un īpašu prasību izstrādi produktiem un izstrādājumiem, kurus pilsēta ir noteikusi par prioritāti. (Arī šīs prezentācijas skatiet zemāk!)
Sēdes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā Tiešraides, videoarhīvs vai sekojot šai saitei.
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
LVĢMC - Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) reģistrs
LPS - Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas noteikumi
VARAM - Pašvaldību loma dabas aizsardzības plāna izstrādes procesā
LPS - Noteikumi par īpaši aizsargājamas dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību
NonHazCity