Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 24. aprīlī (2019)

24. aprīlī kopā sanāca Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja, lai turpinātu diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Šoreiz galvenais uzdevums - LPS kopīga viedokļa veidošana par ATR pirms LPS 30. aprīļa Valdes sēdes. Komitejā piedalījās arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), Piekrastes pašvaldību apvienība, Reģionālo attīstības centru apvienība un Sēlijas novadu apvienība.

10. aprīļa LPS Valdes sēdē diskusijās tika secināts, ka VARAM piedāvātais ATR modelis pašreiz ir stratēģiski svarīgākais pašvaldību attīstības jautājums. Tāpēc vēlams LPS 30. kongresā, kas notiks 17. maijā Rīgā, paust pašvaldību kopīgu viedokli par šo jautājumu, ciktāl to izdosies izveidot. Kaut arī par reformas detaļām domas varētu atšķirties, svarīgi ir apkopot to vienojošo, kas nāktu par labu valstij kopumā un katra atsevišķa novada iedzīvotājiem.

Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas locekļi un apvienību pārstāvji bija vienisprātis, ka vispirms jāizzina iedzīvotāju viedoklis. Joprojām iztrūkstot konkrētu atbilžu uz reformā izvirzītajiem mērķiem. Lai tās iegūtu, nepieciešams piesaistīt neatkarīgus pētniekus un zinātniekus, kā tas bija 3. aprīļa komitejas sēdē, kurā piedalījās Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas pētnieki. Piesaistot zinātnisko korpusu, ir cerība iegūt nezināmās atbildes, bet pats galvenais saprast, vai ATR tik tiešām sasniegs ministrijas definētos mērķus. 3. aprīļa komitejas sēdē pētnieks vairākkārtīgi uzsvēra, ka ATR definētos mērķus var nesasniegt ar tādiem uzstādījumiem, kādi tie ir. Zinātnieki un pētnieki palīdzēs arī veikt padziļinātu izpēti, ņemot vērā visus sociālekonomiskos, vēsturiskos, teritoriju un citus mūsu valsts būtiskos un specifiskos aspektus – arī pagājušās reformas 2009. gadā veiksmes un neveiksmes. Turklāt nav pieļaujama situācija, ka reformas rezultātā iedzīvotāji tiks attālināti no vietējās varas – arī šim mehānismam ir jābūt sakārtotam. Tā, piemēram, Igaunijā pēc pēdējās reformas, tika nodrošināta trīs deputātu pārstāvniecība no “vecajām” teritorijām.

Pašvaldību vadītāji akcentēja arī neizprotamo steigu, ar kādu šī reforma tiek virzīta, pieļaujot, ka šādam nopietnam solim nepieciešams daudz ilgāks izpētes un ieviešanas process, nekā tas šobrīd paredzēts.

Diskusijas turpināsies LPS Valdes sēdē 30. aprīlī. 

Jana Bunkus,

LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja