LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 3. jūnijā notika attālināti, un to vadīja komitejas priekšsēdētājs Guntis Gladkins. Šoreiz sēde bija veltīta dabas un vides jautājumiem. Sēdes videoierakstu var noskatīties šeit.
Par zosīm un kompensācijām
Vispirms Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode pastāstīja par zosu nodarītajiem postījumiem un DAP izsniegtajām atļaujām lauksaimniekiem migrējošo putnu letālai atbaidīšanai no sējumiem.
Šis ir pirmais gads, kad tiek izsniegtas atļaujas limitētai zosu ieguvei: kopumā to var darīt 140 saimniecības, iegūstot 1000 zosis. Šis skaits noteikts, konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā un ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi iepriekšējos gados. Atļaujas izsniedz, lai novērstu būtiskus zaudējumus augkopībā, bet tikai tad, ja nav iespējamas citas alternatīvas. Saimniecībām, kuras saņēmušas Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā piecas zosis, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā desmit zosis. Pirms zosu letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas, aizpildot īsu tiešsaistes anketu, un pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa uz tālruni 27775667, kā arī jāaizpilda tiešsaistes atskaite.
Tie zemnieki, kuri nav saņēmuši atļaujas zosu letālajai atbaidīšanai vai šī metode nav bijusi iedarbīga un sējumi ir cietuši zaudējumus, joprojām var pieteikties kompensācijām. DAP komisija izvērtē pieteikumus, klātienē apsekojot sējumu platības. Jāpiebilst, ka zosu ieguve un atbaidīšana ir pieļaujama tikai lauksaimniecības zemēs, kurās audzē kultūraugus, bet migrējošo putnu atbaidīšana no sējumiem ar šaušanu nav atļauta īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās un pilsētās.
Par dabas skaitīšanu un atklājumiem
Par aktualitātēm dabas skaitīšanā informēja Dabas aizsardzības pārvaldes projekta “Dabas skaitīšana” vadītāja Īrisa Mukāne (viņas prezentācija šeit).
Nu jau norit dabas skaitīšanas ceturtā, noslēdzošā sezona, kurā vairāk nekā 100 eksperti līdz oktobrim apsekos dabas vērtības 78 novados, pētot zemes īpašumus un izvērtējot tajos sastopamo purvu, mežu, saldūdeņu, piekrastes, alu, iežu atsegumu un bioloģiski vērtīgo zālāju atbilstību Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem. Apsekošanas rezultāti pakāpeniski tiek ievadīti dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (https://ozols.gov.lv/pub). Jaunākā informācija par dabas skaitīšanu jeb ES Kohēzijas fonda projektu “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”, kas ilgs līdz 2023. gadam, pieejama vietnēs www.skaitamdabu.gov.lv un www.daba.gov.lv.
Līdzšinējās trīs sezonās dabas skaitītāji atklājuši vairākus desmitus dabas retumu, tajā skaitā 16 Latvijai jaunas sugas un ļoti daudz retu sugu jaunu atradņu, kā arī trīs jaunus ģeoloģiskus objektus. Ar nozīmīgākajiem dabas skaitīšanas atradumiem var iepazīties interneta vietnē www.skaitamdabu.gov.lv. Pie interesantākajiem atklājumiem pieder līdz šim nezināmas alas Kandavas, Apes, Skrundas un Mazsalacas novadā, pilskalns Dundagas novadā, jaunas augu sugas Jūrmalā, Ķekavas, Naukšēnu un Daugavpils novadā, jaunas sēņu, arī piepju, sugas Limbažu, Rojas, Ventspils un Rugāju novadā, jaunas sūnu sugas Garkalnes, Vaiņodes, Talsu, Dundagas un Vecumnieku novadā, jaunas ķērpju sugas, jaunas lielās kosas atradnes Priekules un Aizputes novadā. Līdz šim visās dabas skaitīšanas sezonās fiksētos dabas dārgumus iespējams skatīt virtuālas prezentācijas formātā dabas skaitīšanas skaitīkļos, kas līdz rudenim izvietoti Nacionālajā botāniskajā dārzā.
Lai veicinātu bioloģiski daudzveidīgo zālāju (BVZ) saglabāšanu, uzturot savvaļas augu, kukaiņu, dzīvnieku un putnu populācijas, BVZ īpašnieki un apsaimniekotāji var pieteikties Lauku atbalsta dienestā atbalsta maksājumiem, uzņemoties daudzgadu saistības, ja BVZ platība ir vismaz viens hektārs.
Par aprites ekonomiku un zaļo kursu
Ar Rīcības plānu Eiropas un Latvijas pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam iepazīstināja VARAM Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Ērika Lagzdiņa (prezentācija šeit).
2015. gada beigās Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu “Noslēgt aprites loku: ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”, pērn EK publicēja paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, bet šāgada martā iznāca EK paziņojums “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”.
Ē. Lagzdiņa uzsvēra aprites ekonomikas būtību – maksimāli lietderīgi izmantot resursus ražošanā un sadzīvē, panākot, ka produkti, materiāli un dabas resursi saglabājas ekonomiskajā apritē pēc iespējas ilgāk, tādējādi samazinot radīto atkritumu apjomu un ietekmes vidē. Trīs vispārīgās stratēģijas paredz noslēgtu materiālu ciklu veidošanu, materiālu plūsmas palēnināšanu un sašaurināšanu. Jaunajā EK aprites ekonomikas rīcības plānā iekļauta ilgtspējīgu produktu rīcībpolitika; darbības, kas skar galvenās produktu vērtību ķēdes; mazāk atkritumu, vairāk vērtības; aprites ekonomika cilvēku, reģionu un pilsētu labā; caurviju pasākumi. Latvijas izaicinājumi aprites ekonomikas ieviešanai un jaunie mērķi saistās ar izlietotā iepakojuma pārstrādi, poligonos noglabāto atkritumu apjoma samazināšanu un sadzīves atkritumu pārstrādi.
Eiropas zaļā kursa mērķis ir aizsargāt, saglabāt un stiprināt ES dabas kapitālu un pasargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no vides apdraudējumiem un ietekmes. EK piedāvā jaunu izaugsmes stratēģiju un industriālo politiku. Vairāki Eiropas zaļā kursa virzieni ir saistīti ar aprites ekonomikas veicināšanu: stimulēt rūpniecību pāriet uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, pievēršoties zaļai un digitālai pārveidei rūpniecības attīstībā, tiekties uz nulles piesārņojumu, lai panāktu no toksiskām vielām brīvu vidi, ieviest modeli “no lauka līdz galdam”, izveidojot taisnīgu, veselīgu un vidi saudzējošu pārtikas aprites sistēmu, u. c.
Šajos virzienos Latvijai priekšā pamatīgs darbs, lai izveidotu savus plānus un konkrētas rīcības.
Par sarunām ar ZM
Par sarunām ar Zemkopības ministriju (ZM) informēja LPS padomniece Sniedze Sproģe. Sarunām LPS piedāvā šādas tēmas: infrastruktūras uzlabošanas iespējas lauku teritorijā (ceļi un meliorācija); publisko ūdeņu apsaimniekošana (iekšējie ūdeņi un piekraste); pārtikas iepirkumi izglītības, sociālajām un veselības iestādēm – īsās piegādes ķēdes (LEADER plānotais pasākums); zaļais kurss – ko tas nozīmē lauku attīstībai (lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas ražošana).
Komiteja jautājumus pieņēma zināšanai un apstiprināja LPS piedāvātās sarunu tēmas. Sarunu laiks vēl tiks precizēts.
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
Dabas skaitīšana
Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam
LPS un ZM sarunu jautājumi