22. janvārī notika LPS Būvniecības apakškomitejas sēde, kurā izskatīja jautājumu par būves kadastrālās uzmērīšanas problēmātiku un ēkas nodošanu ekspluatācijā.
Apakškomiteja neatbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, kas izslēdz no MK noteikumiem punktus par ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietas sagatavošanu (iesniegšanu) pirms būves ar ēkas pazīmēm nodošanas ekspluatācijā. Būvvaldēm nav nepieciešams iesniegt būves kadastrālās uzmērīšanas lietu papīra formātā, taču ir nepieciešams saņemt aktuālos datus no Valsts kadastra informācijas sistēmas pēc būves (telpu grupas) uzmērīšanas akta par ēkas (telpu grupas) pieņemšanu sagatavošanai, jo aktā par ēkas (telpu grupas) pieņemšanu ekspluatācijā ir jānorāda precīzi dati par ēkas apbūves laukumu, ēkas kopējo platību, telpu grupu platībām dzīvokļu (neapdzīvojamo telpu) pārbūves gadījumā (piemēram, ar koplietošanas telpu pievienošanu), ko nav iespējams iegūt bez kadastrālās uzmērīšanas.
Sagatavojot būvju pieņemšanas ekspluatācijā aktus bez kadastrālās uzmērīšanas lietas, izveidosies tāda situācija, ka pieņemšanas komisijas aktā informācija par būves raksturlielumiem (kopējā platība, būvtilpums u.c.) atšķirsies no kadastrālās uzmērīšanas lietas.
Apakškomiteja uzskata, ka šie grozījumi pēc būtības nenodrošinās ēku ātrāku nodošanu ekspluatācijā, bet gan veicinās Valsts zemes dienesta iespējamību piestādīt rēķinu par iespējamo kadastrālo uzmērīšanu, neuzņemoties atbildību par būvju pieņemšanu ekspluatācijā.
Lai atvieglotu privāto māju pieņemšanu ekspluatācijā, ir iespējama šāda alternatīva – gadījumā, ja tieslietu ministra pārraudzībā esošā tiešās pārvaldes iestāde – Valsts zemes dienests (VZD) atbilstoši Valsts kontroles secinājumiem nevar nodrošināt ēkas (telpu grupas) savlaicīgu un cenas ziņā pieejamu pakalpojumu, pakalpojuma sniegšana ir jānodod brīvajā tirgū un Valsts zemes dienestam jāveic tikai datu reģistrēšana. Uzmērījumu pirms būvju nodošanas ekspluatācijā var veikt sertificēts būvspeciālists, VZD varētu tikai reģistrēt būvi Kadastrā.
Apakškomiteja atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz pāreju uz elektronisku būvniecības procesu ne ātrāk kā ar 2020. gada 1. janvāri, norādot, ka līdz šā procesa ieviešanai Būvniecības kontroles valsts birojam jāizstrādā standartizēts protokols problēmas risinājuma nodrošināšanā.
Elektroniskā procesa ieviešana būs veiksmīga tikai tad, ja visas būvniecības procesā iesaistītās puses varēs pilnvērtīgi darboties BIS sistēmā.
Aino Salmiņš,
LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos