Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tautsaimniecības komitejas sēdē šī gada 1.jūlijā Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informēja par patvertņu izveides problemātiku Latvijā un nepieciešamajiem risinājumiem.
Sēdes video ieraksts pieejams ŠEIT.
Komitejas dalībnieki uzsvēra, ka atbildīgas par civilās aizsardzības infrastruktūras attīstību nevar būt tikai pašvaldības un privātais sektors, bet valstij jārāda piemērs, sakārtojot tai piederošās ēkas.
Komiteja uzklausīja VUGD priekšnieka Mārtiņa Baltmaņa ziņojumu par patvertņu izveides gaitu Latvijā un galvenajiem šķēršļiem šīs civilās aizsardzības infrastruktūras attīstībā. Lai gan pašvaldības ir iesniegušas projektu pieteikumus vairāk nekā 500 objektu pielāgošanai, līgumu slēgšana un projektu īstenošana norit lēnāk nekā sākotnēji plānots. Vienlaikus tika uzsvērts, ka esošais finansējums daudzos gadījumos nav pietiekams, lai nodrošinātu visu noteikto prasību izpildi, īpaši objektos, kur nepieciešama ventilācijas sistēmu izbūve vai citi būtiski būvdarbi.
LPS komitejas sēdē norādīja uz administratīvajiem un normatīvajiem šķēršļiem, kas sarežģī patvertņu pielāgošanas procesu. Pašvaldības saskaras ar ilgstošām projektu saskaņošanas procedūrām, augstām projektēšanas izmaksām un neskaidru regulējumu, kur vienkārša pagrabu pielāgošana nereti tiek pielīdzināta pilnvērtīgai pārbūvei. Tika akcentēta nepieciešamība vienkāršot procedūras, izstrādāt vienotas vadlīnijas un tipveida risinājumus, kā arī nodrošināt centralizētu metodisko atbalstu pašvaldībām.
Īpaša uzmanība pievēršama daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, jo tieši šajās ēkās atrodas ievērojama daļa potenciāli pielāgojamu pagrabu un citu telpu, kas varētu būtiski palielināt pieejamo patvertņu kapacitāti valstī. Pašreizējie atbalsta instrumenti šim sektoram nav pietiekami attīstīti, tāpēc nepieciešama mērķēta valsts programma ar skaidriem finansēšanas un tehniskā atbalsta nosacījumiem.
Vienlaikus pašvaldībām būtu ieteicams prioritāri virzīt vienkāršāk un ātrāk īstenojamus projektus, kā arī plašāk izmantot standartizētus tehniskos risinājumus, kas samazinātu projektēšanas izmaksas, saskaņošanas laiku un administratīvo slogu.
Savukārt līdztekus pašvaldību objektiem nepieciešams paātrināt arī valsts īpašumā esošo ēku pielāgošanu patvertņu vajadzībām. Īpaša uzmanība pievēršama izglītības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes, kultūras un valsts pārvaldes iestāžu objektiem, kuros ikdienā uzturas liels cilvēku skaits. Pašlaik pieejamais finansējums valsts sektora patvertņu pielāgošanai veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā atbalsta, tādēļ nepieciešams skaidrs valsts investīciju plāns un prioritāšu noteikšana.
Komiteja uzklausīja atvaļinātā pulkveža Jāņa Dalbiņa informāciju par modulāro un aizsargāto patvertņu risinājumiem, kas tiek izmantoti vairākās Eiropas valstīs. Tika prezentēti mūsdienīgi modulāri risinājumi personu aizsardzībai pret sprādzienu triecienviļņiem, šķembām un citiem militāra rakstura apdraudējumiem, uzsverot šādu konstrukciju iespējamo pielietojumu arī Latvijas civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanā.