Šī gada 23. septembrī notika Latvijas pašvaldību savienības (LPS) Tautsaimniecības komitejas sēde, kurā izskatīja enerģētikas, enetgoefektivitātes un reklāmas jomas jautājumus.
Komitejas sēdes video ierakstu var skatīties ŠEIT.
Komitejas sēdē klātesošie pārrunāja situāciju enerģētikas nozarē, izvērtējot energoresursu cenu dinamiku un tās iespējamo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, publisko pakalpojumu izmaksām un iedzīvotāju ikdienas izdevumiem. Diskusijā tika uzsvērta nepieciešamība sekot līdzi cenu izmaiņām un meklēt risinājumus, kas palīdzētu mazināt iespējamos riskus gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Atsevišķa uzmanība sēdē tika pievērsta energoefektivitātes jautājumiem.Būvniecības valsts kontroles biroja tīmekļvietnē ir publicēts publiskā sektora ēku saraksts, kuru paredzēts izmantot par atskaites bāzes līniju, aprēķinot ikgadēji renovējamo 3% ēku platību. Šīs ēkas būtu jāatjauno līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim. Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm sarakstā ir aptuveni 15 tūkstoši publiskā sektora ēku ar kopējo platību ap 25 miljoniem kvadrātmetru. Aptuveni 80^ no tām varētu būt pašvaldību, to iestāžu un kapitālsabiedrību sektorā. Tādējādi pašvaldību sektorā vien ikgadējais renovācijas apjoms varētu sasniegt aptuveni 600 tūkstošus kvadrātmetru. Līdzšinējo pašvaldību ēku renovācijas projektu dati liecina, ka kompleksas renovācijas izmaksas, sasniedzot gandrīz nulles enerģijas ēkas līmeni, var būt aptuveni 1000 līdz 1500 eiro par kvadrātmetru. Ja pašvaldību sektoram ik gadu būtu jārenovē aptuveni 600 tūkstoši kvadrātmetru, nepieciešamais finansējums varētu sasniegt 600 līdz 900 miljonus eiro gadā.
Vienlaikus Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Gusts Sproģis komitejas sēdē norādīja, ka BVKB tīmekļvietnē publicētais saraksts vēl tiks precizēts. Līdz ar to tas pašlaik nav uzskatāms par galīgo bāzes līniju. Tomēr jau sākotnējie aprēķini skaidri parāda paredzamo uzdevuma mērogu un nepieciešamību laikus vienoties par stabilu, pietiekamu un ilgtermiņā prognozējamu finansēšanas mehānismu pašvaldību ēku renovācijai. Bez atbilstoša valsts un Eiropas Savienības finansējuma šāda renovācijas pienākuma izpilde pašvaldībām nebūs finansiāli iespējama.
Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā, lai pārņemtu Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti 6. pantā noteikto. Direktīva paplašina agrāko 3% renovācijas pienākumu, kas attiecās galvenokārt uz centrālās valdības ēkām, attiecinot to uz publisko struktūru ēkām valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Katru gadu jārenovē vismaz 3% no attiecīgās publisko struktūru īpašumā esošo apsildāmo vai dzesējamo ēku kopējās grīdas platības, lai ēkas sasniegtu vismaz gandrīz nulles enerģijas vai bezemisiju ēkas līmeni.
Tāpat komitejas dalībnieki apsprieda plānotos grozījumus Reklāmas likumā. Sarunās tika vērtēta gaidāmo izmaiņu iespējamā ietekme uz pašvaldību darbu publiskās informācijas izvietošanas un reklāmas regulējuma jomā, kā arī to negatīvā ietekme uz pašvaldību budžetiem. Pašvaldību pārstāvji dalījās pieredzē par normatīvā regulējuma piemērošanas izaicinājumiem un Ekonomikas ministrijas virzīto izmaiņu problemātiku.
Vairāk informācijas zemāk pievienotajās prezentācijās.
Publiskā sektora subjektu ēku atjaunošana
Reklāmas regulējuma reforma / LPS iebildumi
Ar pašvaldībām saskaņojamās reklāmas regulējuma reformas pakotne