Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdes dalībniekiem 8. septembrī bija iespēja uzklausīt detalizētu informāciju par aktualitātēm agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu klāsta attīstīšanā bērniem, kas paredz savlaicīga risku un problēmu identificēšanu.
Pārresoru koordinācijas centra pārstāves uzsvēra, ka agrīns preventīvs atbalsts samazina riska faktoru ietekmi un pastiprina aizsargājošo faktoru ietekmi bērna dzīvē. Šāds atbalsts nozīmē, ka bērniem un jauniešiem, kuriem dažādu riska faktoru dēļ var būt dažādas problēmas, tiek sniegta palīdzība, lai attīstītu personības stiprās puses un prasmes, tādējādi mazinot riska ietekmi.
Lai šādu palīdzību sniegtu, ir paredzēts izstrādāt agrīnā atbalsta instrumentus un programmas, kuru efektivitāte jau ir apstiprināta un kuras ir derīgas dažādu konkrētu attīstības traucējumu, grūtību prevencijai. Patlaban jau ir sākta priekšizpēte jeb teorētiskās literatūras, pētījumu analīze un instrumenta pirmās versijas sagatavošana. Tālākie darba posmi būs novērtēšanas metodikas aprobēšana, pilotēšana, validēšana un standartizēšana, speciālistu apmācība darbam ar novērtēšanas metodiku, instrumenta digitalizācija, vadlīniju un rokasgrāmatas sagatavošana, algoritmu izstrāde tālākai rīcībai situācijās, ja tiek identificētas attīstības grūtības.
Komitejas sēdē tika sniegta informācija par Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības un Latvijas Sociālo darbinieku biedrības memorandu par sociālā darba attīstību pašvaldībās. Latvijas Sociālo darbinieku biedrības Valdes priekšsēdētāja Una Lapskalna informēja, ka memorandam jau ir pievienojusies liela daļa pašvaldību, un aicināja arī pārējās pašvaldības sekot šim piemēram, tādējādi apliecinot sociālā darba nozīmību.
Savukārt, izskatot jautājumu par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 40. pantā, kas paredz pārejas posma pagarināšanu, līdz kuram pašvaldībām jāizstrādā saistošie noteikumi par papildu sociālās palīdzības pabalstiem atsevišķu izdevumu apmaksai, kas saistīts arī ar saistošo noteikumu par brīvprātīgo iniciatīvu pabalstiem konsolidēšanu jaunajās pašvaldībās, LPS padomniece sociālajos un veselības jautājumos Ilze Rudzīte sēdes dalībniekus informēja, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi šo grozījumu virzīšanu izskatīšanai steidzamības kārtā.
Patlaban Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 40. punkts nosaka, ka līdz šā likuma 36. panta sestajā daļā paredzēto pašvaldību saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 1. oktobrim piemērojami pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktie sociālās palīdzības pabalstu veidi, izņemot pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI pabalsts) un dzīvokļa pabalstu, un to piešķiršanas kritēriji.
Vienots GMI pabalsts stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, un vienots tvērums mājokļa pabalstam stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, bet, ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, lielākajai daļai pašvaldību jāizveido jauna sociālās palīdzības sistēma, tajā skaitā jāvienojas par labvēlīgākiem nosacījumiem mājokļa pabalsta piešķiršanai pašvaldībā, kā arī jākonsolidē pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu pabalsti. Tas saistīts ar jaunu procesu un procedūru izstrādi vienlaikus ar jaunas iestādes – apvienotā pašvaldības sociālā dienesta – izveidošanu.
Likuma grozījumiem jāstājas spēkā līdz 2021. gada 1. oktobrim, pretējā gadījumā pašvaldību saistošie noteikumi zaudēs spēku, bet vairākās pašvaldībās jauni nebūs izstrādāti un pieņemti. sarunās ar Labklājības ministriju LPS vienojās, ka pārejas periods normatīvo aktu izstrādei tiek pagarināts līdz 2022. gada 1. janvārim.