Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) veidos ekspertu darba grupu, lai izvērtētu Labklājības ministrijas priekšlikumu likumā noteikt visā valstī vienādus koeficientus garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņa summai mājokļa pabalsta aprēķināšanai. Tas trešdien nolemts apvienotajā Tautsaimniecības un Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē, diskutējot par aktuālo situāciju ar siltumenerģijas tarifiem, kas būtiski ietekmēs mājsaimniecību izdevumus.
Sākoties apkures sezonai un virknē pašvaldību palielinoties siltumenerģijas tarifiem, pašvaldībām viens no aktuālākajiem jautājumiem būs palīdzības sniegšana mazaisargātajiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams pašvaldības finansiālais atbalsts.
Lai izprastu situāciju ar siltumenerģijas tarifu palielināšanos un to ietekmi uz iedzīvotājiem, kā arī meklētu iespējamos risinājumus, uz komitejas sēdi tika aicināti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, AS "Sadales tīkls" un citām nozares organizācijām.
Straujais dabasgāzes cenu pieaugums atsevišķās Latvijas pašvaldībās ir radījis kritisku situāciju, prognozējot ļoti strauju pieaugumu apkures rēķiniem šajā sezonā, vismaz 40 % mājsaimniecību var rasties problēmas siltumapgādes pakalpojumu apmaksai. Gandrīz trešdaļā pašvaldību tarifs pārsniedz vidēja tarifa mediānu 58 eiro/MW/h, radot situāciju, ka grūtības siltumapgādes rēķinu apmaksā var rasties ne tikai trūcīgajām un maznodrošinātajām personām. Jau iepriekšējā gadā aptuveni piektajai daļai (20,7%) Latvijas iedzīvotāju bija problēmas samaksāt par mājokli, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2020. gadu. Visgrūtāk tas nācies trešdaļai vientuļo pensionāru (34,5%) un teju trešdaļai nepilno ģimeņu (30%).
Pašreizējā pabalstu piešķiršanas kārtība ir labvēlīga tiem klientiem, kuriem vispār nav ienākumi, vai tiem, kuriem ienākumi ir līdz 200 eiro, bet ģimenēm ar bērniem, vientuļajiem pensionāriem, kuriem arī ir zemi ienākumi – mājokļa pabalsts nepienāksies, vairāku valsts pilsētu pašvaldības informē, ka pašreizējā regulējuma ietvaros aptuveni 70% līdzšinējo atbalstu saņēmēji pašvaldību atbalstam nekvalificējas. Pašvaldības meklē iespējas un risinājumus, lai atbalstītu arī pārējās trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības, taču tas prasa neadekvāti lielu finansējuma pieaugumu sociālajos budžetos.
Pašvaldības sniegtie pamatpabalsti mazaisargātajiem iedzīvotājiem ir mājokļa pabalsts un garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts, un lai atšķirīgie mājokļa pabalsta aprēķināšanas koeficienti dažādās vietvarās neradītu nevienlīdzīgu situāciju, Labklājības ministrija rosina tos vienādot.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas piedāvājumu, kas tiks izvērtēts darba grupā, mājokļa pabalsta aprēķināšanai GMI sliekšņa summai varētu noteikt šādus koeficientus:
- atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai vai personai ar invaliditāti - koeficients 2,5;
- mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar invaliditāti - koeficients 2;
- pārējiem mājsaimniecību veidiem – koeficients 1,5.
Vienlaikus gan sēdes dalībnieki nesaņēma ministrijas pārstāvju atbildes uz jautājumiem, kāpēc virs noteiktā minimālā apjoma būtu jānosaka vienādi izlīdzināšanas koeficienti, ja valsts jau ir noteikusi minimālo mājokļa pabalsta apjomu.
Komitejas dalībnieki bija vienisprātis, ka vienlaicīgi ar koeficientu pārskatīšanu būtu jāparedz adekvāts valsts līdzfinansējuma apjoms, jo pie šādu koeficientu pielietošanas valsts piedāvātais līdzfinansējuma apjoms 30 % apmērā, ir neadekvāti mazs. Pašvaldības uzskata, ka Labklājības ministrijas piedāvātā risinājuma finanšu ietekme ir jāizvērtē katras pašvaldības budžeta griezumā, turklāt mājsaimniecības ienākumos jāietver visi ienākumu veidi, tostarp uzturlīdzekļi, tādējādi izslēdzot nevienlīdzīgu attieksmi atkarībā no ģimenes formas (pilna ģimene/ nepilna ģimene). Tādēļ pašvaldības līdz ar darba grupas veidošanu aicina Labklājības ministriju sagatavot informāciju par koeficientu vienādošanas ietekmi uz pašvaldībām.
Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veikto apkopojumu, vidējais siltumenerģijas tarifs valstī ir palielinājies no 53,89 eiro par megavatstundu līdz 54,78 eiro par megatavstundu, savukārt laika posmā Laika posma no 2021.gada 1.maija līdz 2021.gada 1 oktobrim (ieskaitot) siltumenerģijas tarifs pieauga 12% siltumapgādes komersantu sniegtajiem pakalpojumiem, 14% siltumapgādes komersantu tarifs samazinājies un 74% nav mainījies.
Tarifu straujākas piegums vērojams siltumapgādes komersantiem kuri kā kurināmo izmanto tikai dabasgāzi, savukārt tiem komersantiem, kuri siltumenerģijas ražošanas procesā izmanto biomasu izmaksu pieaugums nav tik straujš.
Labklājības ministrijas prezentācija
Ekonomikas ministrijas prezentācija
Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas prezentācija
SPRK prezentācija