Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ikgadējo sarunu protokolā pirmo reizi iekļauti arī darba ar jaunatni profesionālās attīstības un cilvēkresursu nodrošinājuma jautājumi pašvaldībās. Puses vienojušās kopīgi ar jaunatnes jomas pārstāvjiem izvērtēt situāciju pašvaldībās un turpināt darbu pie risinājumiem jaunatnes darbinieku profesijas prestiža, cilvēkresursu ilgtspējas un nozares attīstības stiprināšanai.
LPS pozitīvi vērtē līdzšinējo jaunatnes jomas attīstību, tostarp jaunatnes darbinieka profesijas standarta izstrādi un profesionālās pilnveides iespēju attīstību. Vienlaikus LPS uzsver, ka jaunatnes jomas profesionalizācija jāskata kompleksi – kopā ar amatu klasifikāciju, atlīdzības sistēmu, profesijas prestižu un pašvaldību iespējām piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus.
Darba ar jaunatni nozīme pašvaldībās turpina pieaugt. Jaunatnes darbinieki veicina jauniešu līdzdalību un piederību vietējai kopienai, īsteno darbu ar jauniešiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, kā arī ikdienā saskaras ar arvien sarežģītākām jauniešu vajadzībām un situācijām. Vienlaikus pašvaldības norāda uz augstu darbinieku mainību, grūtībām piesaistīt kvalificētus speciālistus, nepietiekamu profesijas prestižu un atšķirīgu pieeju jaunatnes jomas amatu klasifikācijai un atlīdzībai.
Viens no LPS aktualizētajiem jautājumiem ir vienotāka pieeja jaunatnes jomas amatu klasifikācijai. Pašreizējā Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogā jaunatnes jomai nav paredzēta atsevišķa amatu saime, un praksē pašvaldības meklē konkrētajiem amata pienākumiem atbilstošāko risinājumu dažādās amatu saimēs. LPS ieskatā, jaunatnes jomai turpinot profesionalizēties, nepieciešams vērtēt, vai esošais regulējums pietiekami atspoguļo darba ar jaunatni daudzveidību un atšķirīgos profesionālos pienākumus.
IZM savukārt uzsver jau paveikto profesionālās attīstības un kvalitātes sistēmas pilnveidē. Pašvaldībām ir izstrādāts metodiskais materiāls “Vienots kvalitātes ietvars darbam ar jaunatni pašvaldībā”, kurā ietverti arī kritēriji darbā ar jaunatni iesaistītā personāla novērtēšanai. Ministrija norāda, ka pašvaldību 2025. gada pašvērtējuma dati rāda – jaunatnes lietu speciālista amats 37. amatu saimē klasificēts 33 pašvaldībās, savukārt jaunatnes darbinieka amats 36. amatu saimē – 27 pašvaldībās.
Profesionālās attīstības jomā sadarbībā ar Latvijas Universitāti izveidota profesionālās pilnveides programma “Jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas pamati” 6 kredītpunktu jeb 150 stundu apjomā. Tāpat pilotprojekta ietvaros tiek izstrādāta darba vidē balstīta pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības īsā studiju programma “Jaunatnes darbinieks” 60 kredītpunktu apjomā.
IZM piekrīt nepieciešamībai veidot vienotāku pieeju jaunatnes jomas amatu klasifikācijai, ņemot vērā dažādos darba ar jaunatni profesionālos profilus – jaunatnes lietu speciālistus, jaunatnes darbiniekus, mobilos un ielu jaunatnes darbiniekus, jaunatnes darbiniekus skolās, jauniešu centru vadītājus un citus speciālistus. Vienlaikus ministrija norāda, ka pašreiz būtiska nozīme ir arī skaidrojošam darbam un vienotas izpratnes veidošanai pašvaldībās par esošā amatu kataloga piemērošanu.
LPS un IZM ir vienojušās par diviem turpmākā darba virzieniem: sadarbībā ar jaunatnes jomas pārstāvjiem izvērtēt darba ar jaunatni attīstības, profesionālās pilnveides un cilvēkresursu nodrošinājuma situāciju pašvaldībās, kā arī turpināt diskusijas par risinājumiem jaunatnes darbinieka profesijas prestiža, cilvēkresursu ilgtspējas un nozares attīstības stiprināšanai.
Šie jautājumi būs viens no LPS darba ar jaunatni prioritārajiem virzieniem 2026. gadā. LPS turpinās sadarbību ar pašvaldībām, IZM un jaunatnes jomas profesionāļiem, lai apzinātu praktisko situāciju pašvaldībās un veidotu priekšlikumus sistēmiskiem risinājumiem jaunatnes jomas cilvēkresursu stiprināšanai.