2026. gada 10. jūnijā ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sarunās viena no centrālajām tēmām bija pašvaldību gatavība klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un krīžu noturības stiprināšana.
Klimata pārmaiņu ietekme Latvijā kļūst arvien jūtamāka – pieaug ekstrēmu laikapstākļu, ilgstošu elektroapgādes traucējumu, plūdu un citu risku iespējamība. Tādēļ būtiska ir gan preventīva rīcība, gan pašvaldību un valsts institūciju koordinēta sadarbība.
Pašvaldību gatavības stiprināšana
Sarunās tika augstu novērtēta KEM īstenotā pieeja katastrofu pārvaldības mācību organizēšanā. Praktiskās mācības ļauj pārbaudīt rīcības algoritmus elektroapgādes, sakaru un ūdensapgādes traucējumu gadījumos, vienlaikus stiprinot civilās aizsardzības komisiju, dienestu un infrastruktūras pārvaldītāju sadarbību.
Šāda pieeja palīdz pašvaldībām savlaicīgi identificēt riskus un uzlabot gatavību ārkārtas situācijām.
Plūdu risku pārvaldība klimata pārmaiņu apstākļos
Pēc 2026. gada pavasara palu sezonas KEM veikusi plūdu risku pārvaldības izvērtējumu. Lai arī šī gada laikapstākļi ļāva izvairīties no būtiskiem ekonomiskajiem zaudējumiem, ledus sastrēgumi un ilgstoša ledus iešana vairākās Latvijas upēs apliecināja preventīvo pasākumu nozīmi.
Gatavojoties palu sezonai, KEM organizēja vairāk nekā 15 operatīvās koordinācijas sanāksmes ar pašvaldībām un valsts dienestiem. Aptaujas rezultāti liecina, ka 83 % iesaistīto pušu ministrijas koordinācijas darbu novērtējušas kā efektīvu.
Vienošanās par turpmāko rīcību
LPS un KEM vienojās par vairākiem turpmākiem sadarbības virzieniem:
1. Regulāras katastrofu pārvaldības mācības
Tiks turpināta regulāra katastrofu pārvaldības mācību organizēšana pašvaldību civilās aizsardzības komisijām sadarbībā ar energoapgādes komersantiem, valsts institūcijām un operatīvajiem dienestiem.
2. Kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšana
Īpaša uzmanība tiks pievērsta:
-
autonomas elektroapgādes nodrošināšanai kritiskajiem objektiem;
-
prioritāru degvielas piegāžu plānošanai operatīvajam transportam;
-
sakaru sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ilgstošu elektroapgādes traucējumu laikā.
3. Sabiedrības drošība un informēšana
Krīžu pārvaldības procesos tiks pilnveidoti mehānismi mazaizsargāto iedzīvotāju grupu apzināšanai un atbalstam, kā arī uzlabota savlaicīga sabiedrības informēšana ārkārtas situācijās.
4. Klimata noturība sākas vietējā līmenī
Pašvaldībām ir būtiska loma klimata pārmaiņu seku mazināšanā un pielāgošanās pasākumu īstenošanā. Efektīva sadarbība starp valsts institūcijām, pašvaldībām un dienestiem ir priekšnoteikums drošai un noturīgai videi Latvijas iedzīvotājiem.
KEM un LPS vienošanās apliecina kopīgu apņemšanos stiprināt Latvijas pašvaldību spēju sagatavoties klimata pārmaiņu radītajiem riskiem un nodrošināt iedzīvotāju drošību arvien sarežģītākos apstākļos.
LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa