Salacgrīvā 20. augustā norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 31. kongress, uz kuru pulcējās vairāk nekā 100 pārstāvju no jaunievēlētajām pašvaldībām.
Šis bija pirmais LPS kongress pēc jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām un 1. jūlijā spēkā stājušās administratīvi teritoriālās reformas, kā rezultātā Latvijā ir izmainījies gan pašvaldību skaits (no 119 uz 43), gan arī administratīvo teritoriju robežas.
Kongresā viens no svarīgākajiem jautājumiem bija LPS priekšsēža, viņa vietnieku un Valdes vēlēšanas.
Par LPS priekšsēdi atkārtoti ievēlēts līdzšinējais vadītājs Gints Kaminskis, savukārt par viņa vietniekiem – Jelgavas valstspilsētas mērs Andris Rāviņš un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, tādējādi Valdē īstenojot valstspilsētu un novadu pašvaldību pārstāvniecību.
Arī Valdē ievērots pašvaldību grupu un to apvienību pārstāvniecības princips, un tajā iecelti:
- Gints Kaminskis, LPS priekšsēdis, LPS Finanšu komitejas vadītājs,
- Andris Rāviņš, Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs, LPS priekšsēža vietnieks no valstspilsētām,
- Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, LPS priekšsēža vietnieks no novadiem,
- Gunārs Ansiņš, Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs,
- Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja,
- Aivars Okmanis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs,
- Sergejs Maksimovs, Balvu novada domes priekšsēdētājs,
- Mārtiņš Staķis, Rīgas domes priekšsēdētājs,
- Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs, Pierīgas novadu, kas veido Rīgas metropoles areālu, pašvaldību pārstāvis,
- Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs, reģionālās attīstības centru pārstāvis,
- Dagnis Straubergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības priekšsēdētājs,
- Guntis Gladkins, Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs,
- Māris Zusts, Saldus novada domes priekšsēdētājs, Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes loceklis,
- Justīne Panteļējeva, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes locekle, Rīgas valstpilsētas domes deputāte.
Kongresā arīdzan apstiprināti grozījumi LPS statūtos, gan ieviešot izmaiņas LPS darba organizācijā, gan arī nosakot stratēģiskos darbības mērķus un uzdevumus.
Par LPS darbības stratēģisko mērķi ir noteikts panākt Latvijas iedzīvotāju vietējo un reģionālo interešu pilnīgāku pārstāvību, nostiprināt pašvaldību demokrātiju un pašvaldību institūciju veiktspēju, kā arī veicināt iedzīvotāju līdzdalību publiskajā pārvaldē. Savukārt stratēģiskie uzdevumi paredz nostiprināt pašvaldību autonomiju un patstāvību, stiprināt un attīstīt tās. LPS mērķis ir kļūt par ietekmīgu viedokļu līderi, stiprināt organizācijas un pašvaldību kapacitāti un kompetenci, kā arī īstenot uz uzticēšanos vērstu sadarbību ar partneriem.
Savukārt, pilnveidojot LPS organizatorisko darbību, statūtos apstiprināti grozījumi, kas paredz, ka turpmāk LPS kongress tiks rīkots ne retāk kā reizi četros gados, bet Domes sēdes – ne retāk kā divreiz gadā (līdz šim – vismaz reizi ceturksnī). Tāpat akceptēts priekšlikums mainīt LPS priekšsēža pilnvaru termiņu: turpmāk tas būs no ievēlēšanas brīža līdz LPS kongresam, kas tiek organizēts pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.
Uzrunājot klātesošos, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra nepieciešamību vēl vairāk stiprināt LPS kā valsts pārvaldes partnera ietekmi, kļūt vēl redzamākai un proaktīvākai, kļūt par viedokļu līderi, kurā ieklausās un kuru ņem vērā.