5. decembrī Briselē (Beļģija) Latvijas delegācijas Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejā pārstāvji, Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs un Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, piedalījās Eiropas Pašvaldību un reģionu padomes rīkotajā pašvaldību pārstāvju un Eiropas Parlamenta deputātu diskusijā par Eiropas Komisijas publicēto 2030. gada klimata un enerģētikas stratēģiju.
Zaļā grāmata “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” paredz definēt ES klimata un enerģētikas politiku, kuras viens no mērķiem ir veicināt konkurētspējīgas enerģijas cenas un lielāku enerģētisko drošību. Sarunā Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis norādīja uz enerģētiskās drošības jautājuma aktualitāti Latvijas gadījumā, ņemot vērā gada aukstākā perioda ilgumu un atkarību no Krievijas gāzes piegādes. „Eiropas Savienībai būtu jāattīsta vienots enerģijas tirgus un ideālā gadījumā jāiepērk enerģija kopā, tādējādi nodrošinoties pret nelabvēlīgām cenu svārstībām un pārtraukumiem piegādē,” norādīja Boķis. Viņa viedokli atbalstīja Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Jo Leinens (Jo Leinen), uzsverot, ka Eiropai absolūti nepieciešami ir atjaunojamie energoresursi, kas ļautu samazināt energoresursu importa apjomu, tostarp arī Krievijas piegādāto dabasgāzi.
Savukārt Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas biedrs, deputāts no Nīderlandes Lamberts van Nistelrojs (Lambert van Nistelrooij) aicināja izvērtēt, vai 2030. gada politiskas satvarā jāsaglabā visi trīs līdz 2020. gadam sasniedzamie mērķi – samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, palielināt enerģijas ieguvi no atjaunojamiem avotiem un uzlabot energoefektivitāti, - vai arī turpmāk jākoncentrējas tikai uz SEG emisiju samazināšanu. Runājot par enerģijas ieguvi no atjaunojamiem avotiem, Boķis uzsvēra, ka jāmeklē risinājumi finanšu ieguldījumu samazināšanai atjaunojamo energoresursu radīšanā. Svarīgi arī, lai šie energoresursi nekādā gadījumā nekaitētu dabai. „Piemēram, kukurūzas audzēšana prasa lielus finanšu ieguldījumus. Taču vēlāk saskaramies ar vēl vienu problēmu – koģenerācijas stacijas nevar izmantot lielu daļu saražotās siltumenerģijas, un tā izkūp gaisā, kas ir pilnīgi nepareizi un neveicina energoefektivitāti,” viedoklī dalījās Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs. Uz vēl vienu paradoksu attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un Latvijas pašvaldību iespējām tos izmantot sanāksmes dalībniekiem norādīja Bartkevičs. Viņš atklāja, ka Latvijā šķelda ir pieejama, taču, tā kā tās cenu nosaka nevis vietējais, bet eksporta tirgus, tad diemžēl Latvijas pašvaldības to ne vienmēr var atļauties iepirkt augstās cenas dēļ.
Foto: Ojārs Martinsons.
Plānots, ka nākamā gada 22. janvārī Eiropas Komisija nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaram. Tāpat par šo politiku diskutēs arī 2014. gada ES Padomes samitā, kurā tiekas ES dalībvalstu politiskie līderi.