Eiropas Savienības dalībvalstis arvien aktīvāk diskutē par uzlabojumiem arodapmācībā kā vienu no risinājumiem jauniešu bezdarba samazināšanai. Proti, tiek meklētas iespējas ciešāk integrēt teorētiskās apmācības ar kvalitatīvu praksi un apmācībām uzņēmumos, lai jauniešiem veidotos praktiskās iemaņas vēl mācību procesā. Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta pārstāvis Sigve Soldals Bjērstads (Sigve Soldal Bjorstad) 21. maijā Briselē (Beļģija) notikušajā „Flandrijas – Eiropas sadarbības aģentūras” organizētajā seminārā par arodapmācībā balstītām mācībām norādīja, ka valstīs ar spēcīgām arodapmācību tradīcijām jauniešu bezdarba līmenis ir salīdzinoši zemāks. Tāpēc arī pēdējā laika Eiropas Komisijas darba tendences vērstas, lai veicinātu kvalitatīvu jauniešu arodapmācību.
Jauniešu bezdarbs vidēji Eiropas Savienībā ir 23%, savukārt Vācijā tie ir tikai 10%. Tiek uzskatīts, ka viens no iemesliem ir veiksmīgi darbojošās arodapmācības sistēma. Seminārā ar duālās apmācības sistēmu – kombinētu apmācību gan uzņēmumā, gan skolā – iepazīstināja Minhenes un Augšbavārijas Amatniecības kameras pārstāvis, skaidrojot, ka šajā gadījumā 3 – 4 dienas nedēļā apmācības notiek tikai uzņēmumā. Patlaban Vācijā šajā sistēmā mācās aptuveni 65% jeb 1,6 miljoni jauniešu. Viņiem mācību ilgums parasti nav mazāks par trim gadiem, kuru laikā jaunieši apgūst gan vispārējās izglītības, gan profesionālās izglītības priekšmetus. Amatniecības kameras pārstāvis uzsvēra, ka duālās apmācības sistēmas priekšrocības ir tādu kvalificētu darbinieku sagatavošana, kādi patiešām vajadzīgi uzņēmumos, kā arī profesionālu instruktoru nodrošinājums uzņēmumos. Apmācību jomas tiek regulāri pārskatītas, ņemot vērā pieprasījumu tirgū, un var būt pilnīgi dažādās sfērās – sākot no darba birojā līdz pat bioloģijas laboratorijai. Būtiski piebilst, ka lielāko daļu finansējuma duālās apmācības sistēmai nodrošina paši uzņēmumi, taču līdzekļus daļējā laika arodvidusskolām sniedz federālās zemes.
Nepieciešamību stiprināt arodizglītību akcentējusi arī Nīderlande, jaunajā arodizglītības politikā liekot spēcīgāku akcentu tieši uz prasmēm. Tāpat arī uzņēmumi izrādījuši lielu interesi sadarboties ar izglītības nodrošinātājiem, lai nākotnē iegūtu prasmīgus darbiniekus. Līdzīgi kā Vācijā arī Nīderlandē jaunieši var izvēlēties starp klasisko arodizglītību un duālās apmācības sistēmu. Ja klasiskajā arodizglītībā 65% mācību notiek skolā un 35% laika veltīta praksei uzņēmumā, tad duālajā apmācību sistēmā četras dienas nedēļā jaunieši pavada uzņēmumā un tikai vienu mācās koledžā. Ziemeļbrabantes Reģionālā apmācību centra pārstāvis Marko Vershīre (Marco Verschure) atklāja, ka patlaban Nīderlandē tieši duālās apmācības sistēmu izvēlējušies 35% jauniešu.
Būtiski, ka arī uzņēmēji saskata perspektīvu profesionālās apmācības tuvināšanai uzņēmumiem. „Ja skolas ienāk uzņēmumos, tad ieguvējas ir abas puses,” uzsvēra ražotnes ”Volvo Cars Gent” pārstāvis Dirks Pēlmanis (Dirk Peelman) no Beļģijas. Viņš norādīja, ka viņa uzņēmums, pamatīgi izvērtējot apmācībās ieguldīto darbu un laiku, izvēlējies nodrošināt apmācības ne mazāk kā divu mēnešu garumā. „Mums šajā procesā jāinvestē vairāk, jo pašā ražotnē strādā tehniķi, nevis skolotāji. Taču vienlaikus saprotam, ka mums vajadzīgas šīs ilgtermiņa investīcijas, lai pēc tam piesaistītu kvalificētus darbiniekus mūsu ražotnē,” skaidroja Pēlmanis, kura pārstāvētajā uzņēmumā patlaban ar studentiem strādā 10 instruktori.