„Daudzās valstīs valdība uztver straujo urbanizāciju kā dabisku fenomenu, kas notiek pats par sevi, un nesaskata savu lomu pilsētvides politikā. Tā kā parasti valdībai nav naudas, tā ienīst urbanizāciju, to asociējot ar pilsētu mēriem, kas nāk un prasa līdzekļus pilsētu attīstībai. Mēs aizmirstam, ka urbanizācija rada pievienoto vērtību no nekā, tikai no noteikumiem, tāpēc mums tikai jābūt izpratnei par tās pareizu finansēšanu un īstenošanu,” 23. janvārī Briselē (Beļģijā) notikušajā seminārā „Aptverot Jauno Pilsētprogrammu” uzsvēra ANO programmas „ANO Mājoklis” (UN-Habitat) izpilddirektos Žuans Kloss (Joan Clos).
Kloss tāpat uzsvēra, ka, ja vēlamies iesaistīties attīstības sadarbības aktivitātēs ar trešās pasaules valstīm, tad Rietumeiropas valstīm būtu jāatgriežas pagātnē un jādalās ar savu pilsētplānošanas pieredzi, kāda tā bijusi pirms 300 gadiem – laikā, kad Rietumvalstis risināja tādas problēmas, ar kādām patlaban saskaras jaunattīstības valstis. „Mums jāatgriežas pie pamatiem, kas veido un rada urbānās vērtības, kas raksturo pilsētplānošanu. Viņiem nav aktuāla pilsētu funkcionālā zonēšana, bet ceļu projektēšana, jo kā citādi var piekļūt objektiem, ja nav izveidots ceļu tīkls. Mēs veicām satelīta mērījumus un secinājām, ka Eiropā 30% zemes izmantoti ceļiem, savukārt jaunattīstības valstīs tikai 10%,” skaidroja ANO programmas izpilddirektors, uzsverot, ka pilsētplānošanas izmaksas ir nelielas, problēma ir politiskā griba un īstenošana.
Jaunā Pilsētprogramma, kas pagājušā gada oktobrī pieņemta ANO Habitat III konferencē par mājokļiem un pilsētu ilgtspējīgu attīstību, ir uz rīcību orientēts dokuments, kas noteiks standartus pilsētu ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai. Tā aplūkos veidus, kā ceļam, pārvaldām pilsētas, un uzsvērs sadarbību ar ieinteresētajiem partneriem visos pārvaldes līmeņos, tostarp privātajā sektorā, lai saskaņoti veicinātu ilgtspējīgu attīstību globālā, reģionālā, nacionālā un vietējā līmenī. Latvijas pašvaldībām būtiski, ka Jaunā Pilsētprogramma ietver atsauci uz līdzsvarotu teritoriālās attīstības politiku, mudinot stiprināt arī mazo un vidēja mēroga pilsētu lomu. Plānots, ka minētais dokuments kalpos par pamatu politikai un pasākumiem nākamajiem 20 gadiem. Tāpat Jaunā Pilsētprogramma veidos saikni ar ES Pilsētprogrammu, kas pieņemta pagājušā gada 30. maijā Amsterdamā (Nīderlandē), vienojoties kopīga mērķa – ilgtspējīgas attīstības – sasniegšanai.
Semināra „Aptverot Jauno Pilsētprogrammu” video varat noskatīties Eiropas Komisijas mājas lapā. Savukārt ar Jaunās Pilsētprogrammas tekstu varat iepazīties Habitat III mājas lapā.