„Makroreģionālo stratēģiju jēdziens ir lielisks, taču mums jādomā, kā to saglabāt. Jāveicina vietēja līmeņa pieeja un jāiesaista vietējie dalībnieki,” 25. janvārī Briselē (Beļģija) notikušajā sanāksmē par makroreģionālo stratēģiju nākotni pēc 2020. gada un to piesaisti Interreg programmām norādīja Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Normunds Popens.
Popens tāpat atklāja, ka Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts sarunās ar dalībvalstīm piedāvājis izskatīt iespēju par prioritāriem noteikt tos projektus, kas saskan ar attiecīgo makroreģionālo stratēģiju mērķiem, taču konkrētas vienošanās vēl nav panāktas. Tāpat, domājot par makroreģionālo stratēģiju finansēšanu pēc 2020. gada, Eiropas Komisijas pārstāvis piedāvāja apsvērt iespēju veidot tematiskas investīciju platformas, tādējādi atsevišķu politisko prioritāšu mērķu sasniegšanai izmantojot dažādus finanšu instrumentus, piemēram, gan Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Investīciju bankas, gan privāto finansējumu.
Būtiski, ka tieši Eiropas Savienības (ES) Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir pirmā ES izveidotā makroreģionālā stratēģija, kas pieņemta 2009. gadā Eiropadomē. Tās mērķis ir stiprināt sadarbību un līdzsvarot attīstību šajā plašajā reģionā, kuru apdzīvo 80 miljonu iedzīvotāju un veido astoņas ES dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija. Šī Stratēģija, kuras mērķi ir „Glābt jūru”, „Apvienot reģionu” un „Celt labklājību”, palīdz kopīgi risināt problēmas, kuras nav iespējams risināt vienas valsts ietvaros, piemēram, vides un klimata problēmas, veicināt jūras nozaru izaugsmi un saglabāt ilgtermiņa sadarbības kultūru, kas ir šīs stratēģijas priekšnoteikums.
Stratēģijai nav paredzēts papildu finansējums, taču dažādu ES programmu ietvaros iespējams saņemt atbalstu. Tā, piemēram, pašvaldības var izmantot projektu sagatavošanas fondu „Seed Money”, ko piedāvā Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Ar projektu sagatavošanas instrumenta palīdzību pašvaldības var sagatavot projektus kādā no prioritārajām jomām Stratēģijas ietvaros, piemēram, ūdenssaimniecības pasākumu īstenošanai, piekrastes tūrisma attīstībai vai atjaunojamo resursu izmantošanas popularizēšanai. Projektā jābūt finansiāli iesaistītām vismaz trim organizācijām no trim dažādām Baltijas jūras reģiona valstīm. Projekta budžets ir EUR 50 000, un līdzfinansējuma likme ir 85%. Ar projektu sagatavošanas fonda finansējumu var sagatavot projektus, kas vēlāk iesniedzami jebkādam finansējumam, kas pieejams reģionā. Tā ir lieliska iespēja veidot jaunas partnerības un izstrādāt projektu pieteikumus, kas parasti ir resursietilpīgs process. Nākamais uzsaukums projektu sagatavošanas fondā plānots rudenī! Papildu informāciju par šo finansējumu atradīsiet Interreg Baltijas jūras reģiona programmas mājas lapā, kā arī faktu lapā „Sagatavošanas nauda: kā pieteikties”.
Papildu informāciju par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam atradīsiet stratēģijai veltītajā mājas lapā un LR Ārlietu ministrijas mājas lapā. Tāpat pagājušā gada nogalē INTERACT programma pirmo reizi laidusi klajā publikāciju par visām četrām ES makroreģionālajām stratēģijām, lai iepazīstinātu ar to nākotnes iespējām un veicinātu zināšanu apmaiņu un sadarbību starp tām.