“Eiropas Komisijas ziņojumā par makroreģionālo stratēģiju īstenošanu atzīts, ka daudzos gadījumos makroreģionālajām stratēģijām trūkst politiskā atbalsta, un tas kavē to veiksmīgu īstenošanu. Makroreģionālās stratēģijas sniedz iespējas patiesai daudzlīmeņu pārvaldībai, un tiešāka vietējo un reģionālo pašvaldību iesaiste prioritāšu un darbību noteikšanā veicinātu stratēģiju sekmīgu ieviešanu,” 22. februārī Briselē (Beļģijā) notikušajā augsta līmeņa darba grupā par makroreģionālajām stratēģijām uzsvēra Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā loceklis, atzinuma “Makroreģionālās stratēģijas, piemēram, stratēģija Donavas reģionam: sistēma starptautisku klasteru veicināšanai” autors Dainis Turlais.
Turlais norādīja, ka viena no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam prioritātēm ir reģionālo atšķirību samazināšana. “Šeit ir tieša saikne ar makroreģionālajām stratēģijām, kurām ir potenciāls saprātīgā laika posmā izlīdzināt dzīves standartus blakus esošajos reģionos. Tādējādi varam veicināt Lisabonas līgumā minētos Eiropas Savienības centienus mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību.”
Arī Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Eiropas teritoriālās sadarbības direktorāta direktore Lēna Andešone-Penča (Lena Andersson Pench) uzsvēra vajadzību dažādām iesaistītajām pusēm sadarboties un mācīties gan no citu labās prakses piemēriem, gan piedzīvotajām problēmām. Andešone-Penča tāpat atklāja, ka martā Eiropas Komisija dalībvalstis iepazīstinās ar konkrētām Eiropas Savienības valstīm adresētiem ieteikumiem, tai skaitā ieteiktajām investīciju prioritātēm, kas risinātu arī Eiropas Komisijas ziņojumā par makroreģionālajām stratēģijām identificētos izaicinājumus. Andešone-Penča atklāja, ka tikšanās martā starp Eiropas Komisiju un dalībvalstu pārstāvjiem būs arī iespēja diskutēt ar dalībvalstīm par nākamo plānošanas periodu pēc 2020. gada.
Viens no Eiropas Komisijas ziņojuma ieteikumiem veiksmīgākai makroreģionālo stratēģiju funkcionēšanai daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam kontekstā ir, sadarbojoties ar visām iesaistītajām pusēm, ietvert galvenās makroreģionālās prioritātes, projektus un pārvaldes principus jau Partnerības līgumā. Tas ļaus attiecīgajā darbības programmā vēlāk ieviest konkrētas makroreģionālo stratēģiju darbības. Saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu Partnerības līguma gatavošanā dalībvalstij jāiesaista arī pašvaldības.
Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Makroreģionālās stratēģijas, piemēram, stratēģija Donavas reģionam: sistēma starptautisku klasteru veicināšanai” sākotnēji tiks pieņemts 26. marta Teritoriālās kohēzijas politikas un ES budžeta komisijas (COTER) sēdē Bukarestē (Rumānijā) un apstiprināts 26. jūnija plenārsesijā Briselē.
Ar Eiropas Komisijas otro ziņojumu par makroreģionālo stratēģiju īstenošanu, kas apstiprināts šā gada janvāra beigās, var iepazīties Eiropas Komisijas vietnē.