Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību pārstāvji kritiski par Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijai

10. aprīlī Briselē (Beļģijā) Latvijas delegāciju Eiropas Reģionu komitejā ar būtiskākajiem secinājumiem un ieteikumiem Eiropas Komisijas februārī publicētajā “2019. gada ziņojumā par Latviju” iepazīstināja Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta ekonomikas analītiķis Jānis Malzubris.

Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā pārstāvjus šā gada ziņojumā visvairāk satraukušas norādes par vēlamām tālejošākām reģionālajām reformām un pašvaldību piešķirtajām nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm.

Visasākās diskusijas izvērtās par pašvaldību piešķirtajām nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm iedzīvotājiem un speciālo ekonomisko zonu uzņēmumiem, kas Eiropas Komisijas ieskatā izkropļo īpašuma nodokļu piemērošanu un rada nevienlīdzīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem. Latvijas delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis asi kritizēja ziņojumā norādīto, ka dažas vietējās iestādes iesaldē kadastrālās vērtības un piemēro īpašu nodokļu režīmu, kas nosaka atšķirīgas nodokļu likmes robežās no 0,2% līdz 1,5%, un piešķir nodokļu atlaides līdz pat 90% apmērā. “Ar nožēlu jākonstatē, ka ziņojumā iekļauti tendenciozi secinājumi par publiskajām finansēm pašvaldību jomā. Tiek popularizēts vērtējums, kas balstīts uz viedokļiem, ne faktiem. Piemēram, ka pašvaldība var iesaldēt kadastrālās vērtības, lai gan tās nosaka valsts. Tāpat arī pašvaldību uzņēmumiem Rīgā nav nodokļu atlaižu,” uzsvēra Jaunsleinis.

Interesanti, ka abu pārējo Baltijas valstu ziņojumos nav ietverta kritika par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu. Tā, piemēram, Igaunijā rezidentiem NĪN par ēku nav jāmaksā un nodoklis par zemi nav jāmaksā, ja tas ir vienīgais īpašums un nepārsniedz noteiktu apjomu. Savukārt Lietuvā jāmaksā nodoklis par zemi, bet ne par ēku, ja tas ir vienīgais īpašums.

Tāpat Jaunsleinis norādīja, ka tiek piedāvāti risinājumi nesvarīgām problēmām, bet nav piedāvājumu galvenajai – kā novērst milzīgās reģionālās atšķirības, sabiedrības noslāņošanos un nabadzību. Ziņojumā pārmests, ka pašvaldībām ir grūti sniegt labas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus, problēma ir finanšu stabilitāte un tām ir zema motivācija piesaistīt investīcijas un radīt darbvietas. Tāpat norādīts, ka pašvaldības ir mudinātas brīvprātīgi sadarboties starpreģionālās politikas jomās, lai gan būtu vēlamas tālejošākas reģionālās reformas (tai skaitā administratīvās, teritoriālās un pakalpojumu reformas). Latvijas delegācijas locekļi no Mālpils un Jaunpils novada Eiropas Komisijas pārstāvim atklāja, ka viņu pārstāvēto mazāko novadu attīstība notiek arī patlaban un šobrīd iedzīvotājiem neviens nevar atbildēt, kā viņu dzīve uzlabotos pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad pakalpojumu pieejamība tikai attālināsies.

Latvijas delegācija uzaicināja Eiropas Komisijas pārstāvjus izpētes vizītē šoruden apmeklēt Latvijas pašvaldības, lai uzskatāmos piemēros pārliecinātos par reālo situāciju pašvaldību attīstības un nekustamā īpašuma nodokļa jomā.

Ar “2019. gada ziņojumā par Latviju” var iepazīties Eiropas Komisijas vietnē.