Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS padomnieces A. Feldmanes dalība starptautiskā darba grupā Spānijā par inovācijām

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir darba grupas locekle Ekonomikas ministrijas izveidotajā Interreg Europe projektā “iBuy: Fostering the role of public authorities as demanders of innovation through public procurement”. Projektā 24.–25. aprīlī LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane piedalījās starpreģionālā darba grupas sēdē ar LPS redzējumu un tēmu “Regional development and challenges within Public Procurement of Innovation: financial perspective” (“Reģionālā attīstība un uzdevumi inovatīvu risinājumu publiskajā iepirkumā: finansiālā perspektīva”).

Šīs darba grupas mērķis bija gan sniegt praktiskus ieteikumus par inovāciju publisko iepirkumu procesu, gan arī dalīties pieredzē par finanšu intrumentu izmantošanu inovāciju iepirkumā un identificētajiem riskiem.

Par iepirkumu politiku kopumā ir atbildīga Finanšu ministrija, bet par inovāciju iepirkumu publiskajā sektorā – Ekonomikas ministrija. ES un Latvijā publiskā sektora pirktspēja ir aptuveni 14% no IKP, un tā veido būtisku vietējās ekonomikas daļu. Tas savukārt nozīmē, ka publiskais sektors (šeit domājot arī publiskā sektora pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības) var stimulēt inovāciju rašanos un inovāciju nostabilizēšanos (testēšanu un prakstisko ieviešanu) un tad tālāku to izveidi jau par eksporta produktu vai pakalpojumu globālā tirgus dalībnieku vidū. Šī publiskā sektora gatavība dalīt risku paver iespējas Latvijas MVU un jauniem inovatīviem uzņēmumiem, jo publiskais sektors darbojas kā galvenais klients. Publiskie pircēji var sniegt inovatīviem uzņēmumiem iespēju pārbaudīt savus jaunos risinājumus reālā situācijā. Turklāt, kļūstot par klientu un tādējādi palielinot to apgrozījumu, līgumslēdzējas iestādes var pamudināt citus publiskos un privātos investorus ieguldīt konkrētu uzņēmumu darbībā.

Pēc A. Feldmanes domām, runājot par inovāciju iepirkumu, ir svarīgi rast iespēju izveidot sadarbību publiskam sektoram ar privāto sektoru jau pirms komercializācijas, iepirkuma posmā, kad tiek attīstīta pati ideja un prototips: tas dod iespēju izstrādāt īpašu risinājumu jau konkrētai identificētai problēmai un iegūt publiskam sektoram vislielāko iepirkuma ieguldījumam atbilstošo vērtību (added value of public procurement of innovation). Šajā pirmājā posmā, veicot iepirkumu, tiek izstrādāts produkts vai algoritms/modelis tieši konkrētai problēmai, jo pieprasījums pēc šī jauninājuma nāk no publiskā sektora reālās vajadzības, un šo pakalpojumu attīsta sadarbībā. Tāpat šajā posmā, nodefinējot problēmu un meklējot tirgū risinājumu, būs iespēja izstrādāt gala specifikāciju, jo kā iepirkuma procedūra būs konkursa dialogs vai sarunas, kas paredz pretendentu atlasi vairākās kārtās. Inovāciju publiskā iepirkuma galvenais mērķis ir iegādāties inovatīvus produktus un pakalpojumus, kas uzlabo pakalpojumu rentabilitāti, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas, un tas savukārt rezultējas izmaksu ietaupījumā. Papildu ieguvums: arī zinātnieku pētījumi kļūst ekonomiski pielietojami Latvijas ekonomikā, jeb, citiem vārdiem runājot, viņi tiek sazemēti ar reālo dzīvi un problēmu. Pēc situācijas izvērtējumā pašreiz inovāciju iepirkumus spēj veikt valstij piederošas kapitālsabiedrības, jo to finansiālās iespējas ir nesalīdzināmi labākas par pašvaldību un pašvaldību izveidotu kapitālsabiedrību iespējām ieguldīt līdzekļus inovāciju attīstībā. Tomēr, apzinoties pašvaldības infratruktūras apmēru un funkciju apjomu, inovāciju iepirkums būtu patiess ekonomikas transformācijas ceļs reģionos. Tāpēc svarīga būs EM izstrādātā politika šajā jomā un spēja sniegt patiesu atbalstu inovatīvu risinājumu iepirkumam ne tikai valsts uzņēmumos, bet arī reģionos esošiem MVU  un arī finanšu instrumentu izstrāde, lai samazinātu pašvaldību risku.

Andra Feldmane,

LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos