6. maijā notikušajā Eiropas Reģionu komitejas (RK) plenārsēdē apstiprināja Latvijas delegācijas RK pārstāvja, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Ansiņa sagatavoto atzinumu “Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija”.
Savā uzrunā G. Ansiņš uzsvēra, ka Eiropas Savienības Energosistēmas integrācijas stratēģijai ir nozīme vietējo un reģionālo pašvaldību ekonomikas atveseļošanā, jo īpaši pēc Covid-19 krīzes: “Tamdēļ jo īpaši Covid-19 pandēmijas laikā ņemsim vērā un aizstāvēsim principu “energoefektivitāte vispirms”, vienlaikus gan ceļot efektivitāti galalietotājiem, gan arī nodrošinot to, ka energoefektivitātes uzlabošana nepaaugstina enerģijas tarifus vai pārējās izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.” Viņš tāpat norādīja, ka energosistēmas integrācija var vietējām un reģionālajām pašvaldībām palīdzēt panākt augstāku energoefektivitāti, jo pieejamie resursi tiktu izmantoti pārejai uz efektīvākām energotehnoloģijām.
Savukārt runājot par inovācijām, Latvijas delegācijas RK pārstāvis vērsa uzmanību uz atkrastes atjaunīgo resursu tehnoloģijām, jo atkrastes atjaunīgās enerģijas apguve dalībvalstīm ir nozīmīga, lai palīdzētu virzīties uz Eiropas zaļā kursa mērķi – nulles līmeņa piesārņojumu un klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. G. Ansiņš gan vienlaikus norādīja, ka zaļās enerģijas un bioloģiskās daudzveidības mērķus nevajadzētu pretnostatīt, bet gan rast praktiskus veidus to sasniegšanai: “Tādējādi mēs atvieglotu iespējas atkrastes enerģijas potenciāla ātrākai realizācijai praksē un nodrošinātu konkrētību jūras teritoriālajā plānošanā, to saskaņojot ne tikai ar dabas daudzveidības prasībām, lai mazāk kaitētu jūras florai un faunai, bet arī ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi saglabāt jūras ainavu, arvien pieaugošo ekotūrisma potenciālu un prasības pēc dabiskās apkārtnes pievilcības.”
Vērtējot Gunāra Ansiņa sagatavoto atzinumu, Latvijas delegācijas RK vadītājs Gints Kaminskis vēlreiz uzsvēra jau iepriekš pausto, ka, pielāgojoties CovidD-19 un pārkārtojot darbu pēc pandēmijas, būtu jāizvirza vērienīgāki klimata mērķi arī Eiropas Savienības sadarbības partneriem un Eiropas Savienības vienotajā tirgū būtu jāatļauj importēt preces tikai no tādām valstīm, kurās nodrošināti tādi paši standarti siltumnīcefekta gāzu mazināšanā, kādi tie ir Eiropas Savienībā. “Tikai tā būs iespējams garantēt, ka Eiropas Savienības noteiktie klimata mērķi neietekmēs negatīvi Eiropas Savienību un tās uzņēmumu konkurētspēju pasaules līmenī. Tā, piemēram, atbilstoši “ES metāna emisiju mazināšanas stratēģijā” minētajam, Eiropas Savienībā emitē tikai 5% pasaules metāna emisiju,” klāstīja G. Kaminskis.
Ar Gunāra Ansiņa sagatavoto atzinumu var iepazīties Eiropas Reģionu komitejas mājaslapā. Atzinums sagatavots sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci finanšu un ekonomikas jautājumos Sanitu Šķilteri un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvniecību Briselē. Tāpat atzinuma tapšanā ņemti vērā Eiropas Reģionu komitejas locekļu, Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas pārstāvju, Latvijas institūciju un vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvju ieteikumi.
