Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošā valsts Kipra 30. oktobrī nāca klajā jau ar konkrētākiem ES budžeta priekšlikumiem nākamajam plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam, paredzot samazināt budžeta izdevumus līdz pat 50 miljardiem eiro. Tāpat priekšlikumā ierosināts samazināt kohēzijas finansējumu par apmēram 53 miljardiem eiro jeb 14%, savukārt kopējās lauksaimniecības politikas - par aptuveni 7,5 miljardiem eiro jeb 2%.
Patlaban norit ļoti aktīvas diskusijas par jauno daudzgadu finanšu ietvaru pēc 2013. gada, un tieši pašreizējais sarunu posms līdz Eiropadomes 22. – 23. novembra ārkārtas sanāksmei ir izšķirošs, jo tiks pieņemts lēmums arī par teritoriālo pašvaldību budžetu nākamajiem septiņiem gadiem un iespējām veikt ieguldījumus. Tostarp 6. novembrī Nikosijā (Kipra) norisināsies Neformālā Kohēzijas politikas ministru sanāksme, kurā ar īsu uzrunu piedalīsies arī Eiropas Municipalitāšu un reģionu padomes (CEMR) – tās biedrs ir arī Latvijas Pašvaldību savienība - politiskā ziņotāja teritoriālās un kohēzijas politikas jautājumos, Zviedrijas Vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijas viceprezidente Karola Gunarsone (Carola Gunarsson). Latvijas Pašvaldību savienība ierosinājusi Gunarsonei savā runā uzsvērt trīs būtiskākos jautājumus saistībā ar kohēzijas politiku un pašvaldībām nākamajā plānošanas periodā: nepieciešamību saglabāt kohēzijas un lauksaimniecības budžeta apjomu vismaz tādā pašā līmenī, kā tas bija 2007. – 2013. gadā; saglabāt izpratni par kohēzijas politiku kā galveno stratēģisko instrumentu investīcijām, ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējai; nepieciešamību iesaistīt pašvaldības un to apvienības gan Partnerības līgumu gatavošanā, gan arī sekojoši vienotā stratēģiskā satvara fondu programmēšanā, īstenošanā, pārraudzīšanā un izvērtēšanā.
Gatavojoties izšķirošajām sanāksmēm, pagaidām izskanējušie komentāri par Kipras priekšlikumiem ir galvenokārt negatīvi. Eiropas Komisija ir kategoriska pret šo piedāvājumu un uzsver, ka daudzgadu finanšu ietvaram jābūt kā iespējai nodrošināt investīcijas izaugsmei un jaunām darba vietām. Tāpat arī Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāja Danuta Hūbnere (Danuta Hübner) izteikusies, ka ir kategoriski noskaņota pret šo piedāvājumu. Viņa uzsver ES Kohēzijas politikas kā galvenās ES investīciju politikas nozīmi krīzes laikā un norāda, ka šim dokumentam un tajā ietvertajiem skaitļiem jābūt tikai kā starta līnijai novembra ārkārtas Eiropadomes sanāksmē un sarunās ar Eiroparlamentu.
Arī vairākas dalībvalstis jau paudušas savu negatīvo nostāju pret priekšlikumu. Draudus uzlikt veto ES daudzgadu budžetam izteikušas Dānija, Francija, Lielbritānija un Zviedrija. Arī vienas no Igaunijas valdību veidojošajām partijām - IRL (Isamaa ja Res Publika Liit/Tēvzemes un republikas apvienība) – vadītājs Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu) izteicis aicinājumu bloķēt ES budžetu, ja Igaunijas lauksaimniekiem netiks palielināti tieši maksājumi. Tomēr Igaunijas premjers Andrus Ansips (Andrus Ansip) nav publiski apstiprinājis Igaunijas gatavību pievienoties valstīm, kas jau oficiāli izteikušas gatavību bloķēt ES budžetu.
Latvijas premjers Valdis Dombrovskis šonedēļ intervijā LNT raidījumam „900 sekundes” lakoniski izteicies, ka Kipra esot paļāvusies lielāko maksātājvalstu spiedienam.