Pagājuši trīs gadi, kopš pieņemta Eiropas Savienības (ES) Stratēģija Baltijas jūras reģionam – tā ir pirmā un pagaidām arī visveiksmīgākā ES makroreģiona stratēģija, kuras mērķis ir veicināt visa reģiona ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. 12. novembrī Briselē notikušais seminārs „Sadarbība Baltijas jūras reģionā” bija iespēja Eiropas Komisijas, Ziemeļu Ministru padomes un Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvjiem vienkopus izvērtēt, kā esam pietuvojušies Stratēģijas trīs būtiskāko mērķu sasniegšanai – glābt jūru, apvienot reģionu un celt labklājību.
Atskatoties uz paveikto, semināra dalībnieki vairākkārt uzsvēra nepieciešamību izveidot patiešām vienotu reģionu, nodrošinot tā savienojamību. Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvis Kolins Volfs (Colin Wolf) atzina patiesību, ko daudzi Eiropas Komisijas pārstāvji noraida, proti, ka Eiropas Savienības Austrumu daļā transporta problēmas rada ne tikai dzelzceļa savienojumu trūkums, bet arī sauszemes ceļu savienojumu nepietiekamība.
Taču reģiona labklājību un apvienošanu var sekmēt ne tikai ar tirdzniecības un transporta savienojumu nodrošināšanu. Pēdējā laikā arvien vairāk tiek atzīta radošo industriju loma attīstības veicināšanā: „Ziemeļu Ministru padome aicina palūkoties uz kultūru jaunā gaismā – tā var būt daļa no ilgtspējīgas attīstības, proti, attīstot radošās industrijas,” klāstīja Ziemeļu Ministru padomes vecākā padomniece Linna Martensa (Linn Martens). Ziemeļu Ministru padome uzsākusi projektu ar mērķi apvienot kultūru un biznesu, kas ir samērā neierasta pieeja. Tāpat kultūru mēģināts arvien vairāk iekļaut dažādās tematiskās iniciatīvās un projektos, jo bieži vien aizmirstam, cik spēcīgi var strādāt dažādas kultūras sadarbības formas.
Raugoties uz nākamo plānošanas periodu 2014. – 2020. gadam, Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Normunds Popens norādīja: lai sasniegtu būtiskākos Stratēģijas mērķus, svarīgi ir novērst pastāvošos šķēršļus tirdzniecībai. Tāpat viņš arī atklāja, ka patlaban norit aktīvs Stratēģijas izvērtēšanas posms, lai saistītu jau sasniegtos rezultātus ar mērķiem un indikatoriem nākamajam periodam. „Jaunajam Rīcības plānam Stratēģijas īstenošanai jābūt tādam, lai cilvēki to patiešām varētu izmantot un plānotās aktivitātes būtu iespējams īstenot,” semināra noslēgumā secināja Popens.
EK Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Normunds Popens
ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam tika pieņemta Eiropadomē 2009. gada oktobrī, un ir pirmā ES makroreģiona stratēģija, kuras mērķis ir veicināt reģiona ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Galvenās aktivitātes tiek īstenotas vides, ekonomikas un drošības jomās.