Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādīja uz Eiropas valstu kopējo atbildību, risinot bēgļu krīzi, tomēr uzsvēra, ka patvēruma meklētājus un to vajadzības nedrīkst kļūt prioritāras pār pašvaldību vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Tāpat tika norādīts, ka nedrīkst pieļaut bēgļu koncentrēšanos vienā vietā.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane iepazīstināja ar 3. novembrī valdībā pieņemto rīcības plānu par to personu pārvietošanu un uzņemšanu Latvijā, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un šā plāna ieviešanas etapiem. Plāns paredz trīs rīcības virzienus: personu atlasi un pārvietošanu, patvēruma meklētāju uzņemšanu un izmitināšanu un sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumus. Finansējums rīcības plāna ieviešanai tiks novirzīts no valsts budžeta un ES fondu līdzekļiem, kur lielākā daļa līdzekļu paredzēta infrastruktūras nodrošināšanai un administratīvās kapacitātes celšanai. Kopumā plāna īstenošanai būs nepieciešami gandrīz 15 miljoni eiro.
Sociālekonomiskās iekļaušanas jomā rīcības plāns paredz latviešu valodas apmācību un sociālekonomiskās iekļaušanas plāna izstrādi. Personām tiks sniegta palīdzība arī nodarbinātības jautājumos un dzīvesvietas atrašanā. Lai bēgļi veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām plānots piesaistīt brīvprātīgos un individuālos konsultantus. Arī pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas tiks nodrošināts atbalsts izglītības un mājokļu pieejamības, kā arī sociālā atbalsta jomā. Rīcības plāna kontekstā LPS dalība būs nepieciešama informatīvā ziņojuma sagatavošanā par bēgļu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, kā arī grozījumu sagatavošanā normatīvajiem aktiem, kas noteiktu, ka pašvaldība personai, kurai piešķirts alternatīvais vai bēgļu statuss, var piešķirt sociālo palīdzību.
LPS Dome pieņēma lēmumu “Par personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšanu Latvijas pašvaldībās”. Lēmums paredz, ka valdībai normatīvajos aktos ir jānosaka par bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu atbildīgā iestāde, kura slēdz līgumu ar uzņemošo pašvaldību par visu faktisko izdevumu pēcfinansēšanu, kas saistīti ar bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu pašvaldībā, turklāt pašvaldību izdevumi tiek kompensēti ne mazāk kā divu gadu periodā pēc statusa iegūšanas. Tāpat jāveic investīcijas to pašvaldību infrastruktūrā, kur koncentrējas patvēruma meklētāji un bēgļi. Pabalstu izmaksa jāsaista ar personas pienākumu līdzdarboties integrācijas procesā. No valsts budžeta līdzekļiem jāapmaksā asistenta pakalpojumi izglītības iestādē 20 stundas nedēļā pirmajā mācību gadā, kā arī jāapmaksā tulka pakalpojumi un jānodrošina valsts valodas apmācība. Visbeidzot LPS Domes lēmumā tiek uzsvērts, ka valdībai nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentu patvēruma meklētāju un bēgļu integrācijas jomā.