11.aprīlī notika videokonference par legalizācijas un apostilles formalitātes atcelšanu Eiropas Savienībā un iespēju reģistrēties Iekšējā tirgus informācijas sistēmā.
Tieslietu ministrija ir informējusi, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) nr. 2016/1191 par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažādu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012 (regula) no 2019. gada 16. februāra Eiropas Savienībā (ES) daži publiskie dokumenti un to apliecinātas kopijas ir atbrīvoti no legalizācijas un apostilles formalitātes.
Atbrīvojums no legalizācijas un apostilles formalitātes attiecināms tikai uz tiem dokumentiem un to apliecinātajām kopijām, ko izdevušas kādas dalībvalsts publiskās iestādes un kas paredzēti iesniegšanai citas dalībvalsts publiskām iestādēm. Tas attiecas uz šādiem publiskiem dokumentiem:
- dokumentiem, ko izsniedzis tiesas sekretārs vai tiesas amatpersona;
- administratīviem dokumentiem;
- notariāliem aktiem;
- oficiāliem apliecinājumiem, kas norādīti uz privātiem dokumentiem;
- diplomātiskiem un konsulāriem dokumentiem.
Saskaņā ar regulas 2. pantu atbrīvojums no legalizācijas un apostilles formalitātes attiecināms tikai uz tādiem dokumentiem, kuros konstatēts viens vai vairāki no turpmāk minētajiem faktiem:
- dzimšanas fakts;
- miršanas fakts;
- fakts, ka persona ir dzīva;
- vārds un uzvārds;
- laulība, spēja doties laulībā un ģimenes stāvoklis;
- laulības šķiršana, laulāto atšķiršana vai laulības atzīšana par neesošu;
- reģistrētas partnerattiecības, spēja stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statuss;
- reģistrēto partnerattiecību izbeigšana, reģistrēto partneru atšķiršana vai reģistrēto partnerattiecību atzīšana par neesošām;
- vecāku statuss vai adopcija;
- domicila un/vai uzturēšanās vieta;
- valstspiederība;
- sodāmības neesamība;
- kandidēšana vai balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai citas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās.
Saskaņā ar Dokumentu legalizācijas likumu iestādes Latvijā jau šobrīd dokumentiem, kas izdoti kādā no ES dalībvalstīm, legalizācijas un apostilles formalitātes nepiemēro, bet, ja iestādei, kas pieņem citā ES dalībvalstī izdotu publisku dokumentu, rodas šaubas par tā autentiskumu, tā rakstveidā sazinās ar ārvalsts iestādi, kas publisko dokumentu ir izsniegusi vai ir atbildīga par publiskā dokumenta autentiskumu. Kopš regulas stāšanās spēkā, lai nodrošinātu ātru un drošu informācijas pārrobežu apmaiņu, garantētu augstu datu aizsardzības līmeni un novērstu krāpšanu, Latvijas iestādes nolūkā pārbaudīt citā ES dalībvalstī izdota augstāk minētā publiskā dokumenta autentiskumu ar ārvalsts iestādēm varēs sazināties, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI).
Iestādes, kas tiks reģistrētas IMI sistēmā, varēs aplūkot IMI sistēmas dokumentu krātuvēs (repozitorijos) pieejamos ES dalībvalstīs visbiežāk izmantoto minēto publisko dokumentu paraugus, atklātu dokumentu viltojumu anonimizētās versijas, kā arī tām būs iespēja nosūtīt informācijas pieprasījumu tai ES dalībvalsts iestādei, kas izdevusi Latvijas iestādē uzrādīto dokumentu vai apliecināto kopiju vai ir atbildīga informēt par attiecīgā publiskā dokumenta autentiskumu.
Dokumentu legalizācijas likuma 3. panta otrā daļa. Latvijas Vēstnesis, 56 (3632), 04.04.2007. https://likumi.lv/ta/id/155411
Videokonferences ierakstu var atkārtoti noskatīties LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs”.
Kristīne Kinča,
LPS padomniece juridiskajos jautājumos
Legalizācijas un Apostille formalitātes atcelšana Eiropas Savienībā