25. aprīļa vakarā kļuva zināms, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir apturējis Ikšķiles novada domes apstiprināto nolikumu par iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par iespējamo Ikšķiles novada pievienošanu citu novadu administratīvajām teritorijām. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 26. aprīlī ir sagatavojusi ministram vēstuli (vēstules teksts pieejams zemāk) ar lūgumu skaidrot, tieši kādām tiesību normām neatbilst Ikšķiles novada apstiprinātais nolikums.
LPS savā vēstulē ministram norāda, ka viņa rīkojuma saturs rada bažas par demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, jo iedzīvotājiem nedrīkst aizliegt paust savu viedokli. Rīkojumā ministrs plaši skaidro ministrijas pašvaldību uzraudzības principus un savas tiesības atcelt pašvaldības pieņemtos normatīvos aktus, bet nenorāda, kādiem normatīvajiem aktiem, to pantiem vai punktiem neatbilst Ikšķiles novada domes apstiprinātais Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas “Ikšķiles novada balsojums” nolikums.
Tāpat LPS vēstulē ministram lūdz skaidrot rīkojumā pausto nostāju, ka aptauju rīkošana un iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana ir pretlikumīga, un lūdz skaidrojumu, kā pašvaldības tādā gadījumā var izpildīt likuma “Par pašvaldībām” 3. pantā noteikto ievērot attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
“Pamatojoties uz pašvaldību pausto viedokli vairākās Latvijas Pašvaldību savienības komitejās un Novadu dienā Gulbenē, kā arī uz to, ka ministrs publiskajā vidē vairākkārt ir apliecinājis, ka administratīvi teritoriālās reformas kontekstā apmeklēs visas pašvaldības, vēstulē lūdzam arī informēt par grafiku, kādā Pūces kungs plāno apmeklēt visas 119 pašvaldības. Tas pašvaldībām dos iespēju saplānot laiku, informēt deputātus un pilnvērtīgi sagatavoties,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Ir neizprotama arī publiskajā vidē ministrijas sniegtā informācija, ka apturēts Ikšķiles novada domes lēmums par aptaujas veikšanu, lai gan ministra rīkojumā ir norādīts, ka apturēts tikai nolikums. Tātad šobrīd secinām, ka pašvaldība var turpināt iesākto aptauju un, pamatojoties uz J. Pūces sniegtajiem paskaidrojumiem, ja nepieciešams, grozīt atsevišķus nolikuma punktus. Kā zināms, Satversmes tiesa 2018. gada 29. jūnijā jau secināja, ka ministram ir tiesības apturēt pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu normas, taču nav tiesību apturēt individuālus tiesību aktus – administratīvos aktus un individuālus pārvaldes lēmumus –, kā arī pašvaldības politiskos lēmumus.
“Visupirms pašvaldības ir vietējo iedzīvotāju interešu īstenotājas, un pašvaldības pienākums ir iestāties par iedzīvotāju interesēm. Jebkuram politiķim – valsts vai pašvaldību – ir svarīgs iedzīvotāju viedoklis, jo iedzīvotāji ir tie, kuri tos ievēlē,” uzsver LPS priekšsēdis G. Kaminskis.
Pašvaldībai, darbojoties saskaņā ar likumu, ir brīvprātīgās iniciatīvas tiesības jebkurā jautājumā, kas nav aizliegts ar likumu. Brīvprātības principu nosaka gan Eiropas vietējo pašvaldību harta, gan pieminētais likums “Par pašvaldībām”. Pašvaldību referenduma īstenošanas kārtība Latvijā joprojām nav noteikta, taču valdības sagatavotais likumprojekts par saistošajiem referendumiem šajā Saeimas sasaukumā tiek gatavots 2. lasījumam. Tādējādi referendumu līdz likuma pieņemšanai var organizēt dome brīvprātīgās iniciatīvas kārtībā.
Plašāka informācija:
Gints Kaminskis,
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis
Tālrunis: +371 67220439
E-pasts: gints.kaminskis@lps.lv
Informāciju sagatavojusi:
Kristīne Kinča,
Latvijas Pašvaldību savienības
padomniece juridiskajos jautājumos
Mobilais tālrunis: +371 26818781
E-pasts: kristine.kinca@lps.lv