Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS: valsts atteikšanās no savām saistībām var radīt papildu izdevumus ģimenēm ar bērniem

Vakar, 5. septembrī, norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ikgadējās sarunas, ko vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un ministre Ilga Šuplinska. Sarunās tika skatīti vairāki šobrīd aktuāli jautājumi, būtiskākais no tiem – 1.–4. klašu skolēnu ēdināšana nākamajā gadā.

Sarunās pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka pašvaldības ir gatavas 1., 2., 3. un 4. klases skolēniem no 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienas nodrošināt tikai tādā gadījumā, ja 2020. gadā pašvaldībām no valsts budžeta tiek nodrošināta mērķdotācija pašvaldību izglītības iestādēs 1,5–4 gadu vecuma bērnu izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām vismaz līdzvērtīgā apmērā (valsts budžeta finansējums katrai pašvaldībai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai ir līdzvērtīgs pašvaldībai plānotajam dotācijas apmēram brīvpusdienu nodrošināšanai).

“Pašvaldības iespēju robežās nodrošina brīvpusdienas dažādu vecuma grupu bērniem, tomēr šāda pieeja ieviesta pakāpeniski, daudzu gadu garumā, ņemot vērā pašvaldību budžeta iespējas. Savulaik valsts uzņēmās 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanu, bet šobrīd no šīs funkcijas tā atsakās, nododot to pašvaldībām bez papildu finansējuma, kas ir pretrunā arī ar likumu “Par pašvaldībām”,” pauž G. Kaminskis un piebilst, ka papildu finansiālais slogs nākamā gada budžetā pašvaldībām nozīmētu citu brīvprātīgo iniciatīvu samazināšanu vai pat likvidēšanu.

Minētais likums nosaka, ka, nododot pašvaldībām jaunas autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti, kas tika uzsvērts arī sarunās, tomēr no ministres paustā izriet, ka, viņasprāt, finansējumam šajā gadījumā funkcijai līdzi nav jāseko. Sarunu gaitā pašvaldību vadītāji tā arī neguva argumentētu atbildi, kāpēc šobrīd valsts ir gatava atteikties no sava lēmuma un pārtraukt 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanu.

Lai funkciju pārdale notiktu pārdomāti un pakāpeniski, LPS sarunu protokolā piedāvāja arī risinājumu pirmsskolas pedagogu darba samaksas sistēmas sakārtošanai.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju pedagogu atalgojumam un sakārtotu pedagogu darba samaksas sistēmu visās izglītības pakāpēs, pakāpeniski nodrošināt valsts budžeta finansējumu visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai bērnu no 1,5 gadu vecuma izglītošanā nodarbinātajiem pedagogiem:

* no 2021. gada – pedagogiem, kas strādā ar 3–4 gadus veciem bērniem;

* no 2022. gada – pedagogiem, kas strādā ar bērniem vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem.

Tādējādi trīs gadu laikā valsts pilnībā pārņemtu visu pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansēšanu, kas atbilstu Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 97.1. punktam (pakāpeniski ieviest atlīdzības finansēšanu no valsts budžeta visiem pirmsskolas pedagogiem).

Tomēr sarunas noslēdzās ar šā jautājuma nesaskaņošanu no abām pusēm. Diskusijas par to turpināsies jau drīzumā sarunās ar Finanšu ministriju.

 

Plašāka informācija:

Gints Kaminskis,

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis

Tālrunis: +371 67220439

Mobilais tālrunis: +371 29118742

E-pasts: gints.kaminskis@lps.lv