Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) jau pirms mēneša iebilda pret grozījumiem likumprojektos “Grozījumi Likumā par ostām” un “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, iestājoties par pašvaldību līdzdalību ostu piederībā un pārvaldībā.
LPS iebildumi saistīti gan ar procedūras neievērošanu likumprojektu sagatavošanā, gan pēc būtības, jo piedāvātie grozījumi neatbilst Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. pantam, ierobežojot pašvaldības iespējas pārvaldīt daļu savas teritorijas un liedzot iespēju nodrošināt tās iedzīvotāju ekonomisko un sociālo interešu aizsardzību, kā arī nav veikts ostas pārvaldības modeļa atbilstības izvērtējums atbilstoši starptautiskajiem labas pārvaldības principiem, kas pamatotu pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību. Jāpiebilst, ka lielākā daļa Eiropas ostu atrodas pašvaldību kontrolē, piemēram, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā u. c.
7. augustā Satiksmes ministrija publicēja precizētos grozījumus abos likumos un aicināja nozares komersantus nedēļas laikā sniegt savus priekšlikumus likumprojektu papildināšanai vai precizēšanai. Šodien, 26. augustā, Satiksmes ministrijā (SM) notiks starpministriju saskaņošanas sanāksme par abiem likumprojektiem. Tajā piedalīsies arī LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, kurš SM un pārējo ministriju pārstāvjus mudinās pirms dokumentu nodošanas Ministru kabinetam vēlreiz ieklausīties LPS un pašvaldību viedoklī.
Likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” un “Grozījumi Likumā par ostām” mērķis ir mainīt ostu juridisko statusu. Ostas pārvaldes funkciju veikšanai Rīgas ostā un Ventspils ostā paredzēts izveidot kapitālsabiedrību, kuras akciju turētājas no valsts puses būtu Satiksmes ministrija (40%), Finanšu ministrija (20%), Ekonomikas ministrija (20%) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (20%). Visus īpašumus, kas šobrīd pieder Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei, paredzēts ieguldīt jaunizveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā kā ieguldījumu no valsts puses (Rīgas ostas gadījumā) un AS “Ventas osta” pamatkapitālā (Ventspils ostas gadījumā), tādējādi jaunizveidotajām kapitālsabiedrībām iegūstot pilnīgu kontroli pār īpašumiem, ko pašvaldības iepriekš bija nodevušas valdījumā ostu pārvaldēm. Savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldi pārveidojot par kapitālsabiedrību, šī jaunizveidotā kapitālsabiedrība iegūtu kontroli pār divām trešdaļām Liepājas pašvaldības teritorijas, arī tiesības to iznomāt un atsavināt bez īpaša pilnvarojuma no pašvaldības puses.
Atšķirība starp veco un jauno pārvaldības kārtību ir tāda, ka pašreizējās ostas pārvaldes ir valsts un pašvaldības izveidotas iestādes, bezpeļņas organizācijas, kas līdzekļus investēja ostu attīstībā, nodrošinot ne tikai pašu ostu, bet arī pilsētu izaugsmi. Jaunajos likumprojektos piedāvātā valsts kapitālsabiedrības forma ir komercstruktūra, kuras mērķis ir gūt peļņu un maksāt dividendes, un tas rada bažas par iespējamiem mēģinājumiem sagatavot objektus nodošanai privatizācijai.
Pašvaldību savienība uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas par ostu pārvaldības modeļa maiņu ir jāizvērtē iespējamo risinājumu lietderība, ekonomiskie un sociālie ieguvumi, jābūt veiktam salīdzinājumam ar alternatīviem ostu pārvaldības modeļiem. LPS arī pilnībā pievienojas Liepājas pilsētas domes 14. jūlija lēmumā izteiktajam viedoklim par likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, jo plānotie grozījumi, palielinot valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā, praktiski atņems Liepājas pilsētas domei tiesības lemt par lielāko daļu Liepājas pilsētas teritorijas un svarīgu publiskās infrastruktūras objektu izmantošanu.
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
Foto: Sandra Bērziņa
