Aizņēmumu limita celšana nedaudz aizlāpīs robu pašvaldību budžetā, otrdien valdības sēdē atzina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis. Diskutējot par Ministru kabineta un LPS 2021. gada budžeta vienošanās un domstarpību protokolu, Kaminskis norādīja uz virkni lietu, par kurām netika panāktas vienošanās, vienlaikus viņš atzinīgi izteicās par 2021. gadā paredzētajām pašvaldību iespējām aizņemties par 150 miljoniem eiro vairāk.
LPS vadītājs novērtēja faktu, ka no nākamā gada pašvaldība viena projekta īstenošanai varēs aizņemties līdz 400 000 eiro. “Tas ļaus vismaz kaut kādus robus aizlāpīt,” secināja G. Kaminskis.
Tajā pašā laikā LPS vadītājs aicināja valdību līdz protokola parakstīšanai paredzēt, ka pašvaldības līdzfinansējums investīciju projektu īstenošanai ir nevis 15%, bet gan 5–10%. G. Kaminskis skaidroja, ka pašvaldību ieņēmumu krituma rezultātā projektu īstenošanai varētu būt problemātiski nodrošināt tik lielu līdzfinansējuma daļu.
Tāpat G. Kaminskis informēja, ka no visām pašvaldībām valstī nākamgad tikai deviņas var rēķināties ar ieņēmumu pieaugumu, turpretī pārējām būs samazinājums, sevišķi Latgalē, Sēlijā un Kurzemē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) piekrita, ka līdz protokola parakstīšanai varētu apsvērt priekšlikumu, ka pašvaldību līdzfinansējums projektu īstenošanai varētu būt 10% apmērā. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piekrita, ka līdz protokola parakstīšanai “vienu vai otru punktu varētu precizēt”.
Jau ziņots, ka nākamgad iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales rezultātā pašvaldību budžeti zaudēs 90 miljonus eiro, tomēr par 150 miljoniem eiro augs pašvaldību iespējas aizņemties dažādu projektu īstenošanai.
Otrdien valdība atbalstīja Ministru kabineta un LPS 2021. gada vienošanās un domstarpību protokolu.
No protokola izriet, ka puses vienojušās mainīt iekasētā IIN sadalījumu starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu. Turpmāk valsts budžetā no IIN ieņēmumiem tiks ieskaitīti 25% līdzšinējo 20% vietā, bet pašvaldību budžetos – 75% līdzšinējo 80% vietā. Proporcijas izmaiņu dēļ pašvaldību budžeti neiekasēs 90,9 miljonus eiro, bet tie nonāks valsts budžetā.
Lai nodrošinātu pašvaldību funkciju veikšanai sabalansētu naudas pūsmu, pašvaldībām reizi nedēļā pārskaitīs daļu no mēnesim prognozētajiem IIN ieņēmumiem.
Protokolā puses arī vienojušās, ka vidējā termiņā, proti, no 2021. līdz 2023. gadam, dažādu projektu īstenošanai pašvaldības varēs aizņemties 268 miljonus eiro, kas ir par 150 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots iepriekš.
No valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokola izriet, ka pašvaldības varēs aizņemties izglītības iestāžu būvniecības vai paplašināšanas investīciju projektiem, tiesa, šajos gadījumos pašvaldībām būs jāgarantē līdzfinansējums līdz 15% no projekta izmaksām.
Tāpat pašvaldības varēs aizņemties investīciju projektiem ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai, tai skaitā transporta infrastruktūras projektiem saistībā ar Covid-19 izplatību ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu ne mazāk kā 15%.
Protokolā arī noteikts, ka tiks īstenots valstiski nozīmīgs investīciju projekts “Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija”.
No valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokola izriet, ka mērķdotācija pašvaldībām 2021. gadā būs 405,08 miljoni eiro, dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam būs 199,34 miljoni eiro. Pašvaldību nodokļu, nenodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 2021. gadā plānoti 392,22 miljonu eiro apmērā.
Avots: LETA
Publicēta: 06.10.2020.