Ņemot vērā situāciju bērnu un jauniešu sporta jomā, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, aicinot rast papildu finansējumu profesionālās ievirzes izglītības iestāžu treneru algu apmaksas nodrošināšanai 100% apmērā.
Tādējādi tiks īstenota stratēģiskajos plānošanas dokumentos deklarētā prioritāte bērnu un jauniešu sportam, jo šobrīd pieņemtie lēmumi realitātē neatbilst šajos dokumentos noteiktajam. Tāpēc šonedēļ Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis kā pirmais publiski pauda satraukumu par situāciju bērnu un jauniešu sporta jomā un rosināja visiem kopīgi risināt samilzušo problēmu, ar ko pašlaik saskaras pašvaldības, kā arī aicināja valsti izpildīt dotos solījumus. Atņemt sportam līdzekļus neesot godīgi un atbildīgi pret sporta pedagogiem, jo sporta skolu finansējums netaisnīgi samazināts.
LPS skaidro, ka profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu audzēkņu skaits ar katru gadu pieaug, tāpat profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu realizēšanā papildus iesaistās arī privāti klubi un sporta skolas. Valsts kopējā dotācija profesionālās ievirzes treneru algām pēdējos gados palikusi nemainīga vai pieaugusi lēnāk nekā treneru algām nepieciešamā finansējuma summa. Tā rezultātā ik gadu rodas iztrūkums, kuru līdz šim nodrošināja profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes dibinātājs – pašvaldība vai privātais sporta klubs.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vēstulē ministrei akcentē, ka šā gada janvāra vidū pašvaldību dibinātās sporta skolas ir saņēmušas informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķināto dotācijas apjomu sporta skolu treneru algām. Vairumā pašvaldību iztrūkums ir 10–20% no nepieciešamā. Pašvaldību budžeta ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2021. gadā samazinājušies par 5%, līdz ar to ir ierobežotas to iespējas finansēt trūkstošās treneru algas. Rezultātā vēl šajā mācību gadā var nākties slēgt kopš pagājušā gada septembra darbojošās treniņu grupas. Tas var izraisīt ilgtermiņa sekas, bērniem pārtraucot sporta nodarbības un no darba aizejot un pārkvalificējoties treneriem.
Bērnu un jauniešu sporta sistēmas pamats ir profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes – sporta skolas un privāti sporta klubi. Pašvaldību dibinātajās sporta skolās vidēji trešo daļu no visām izmaksām veido valsts dotācija treneru algām, bet visu pārējo – trūkstošās treneru algas, administratīvos izdevumus, sporta bāzu uzturēšanu, inventāru, bērnu sporta nometnes, transportu, ēdināšanas un izmitināšanas izdevumus izbraukuma sacensībās – apmaksā pašvaldības.
Valsts līdzšinējās Sporta politikas pamatnostādnēs par vienu no prioritātēm bija noteikts bērnu un jauniešu sports. Jaunajā pamatnostādņu projektā bērnu un jauniešu sporta attīstība nosaukta par galveno prioritāti.
Liene Užule,
LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja,
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos