Droša un kvalitatīva elektroapgāde ir pašvaldību un visas valsts attīstības pamatā. Ejot līdzi laikam, elektromobilitātes un mikroģenerācijas attīstības tendencēm, kā arī virzoties uz Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) 2021.–2030. gadam iekļauto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, Latvijā būs jātransformē elektroapgādes sistēma. Lai šīs ārkārtīgi nepieciešamās, taču arī resursietilpīgās pārmaiņas negultos uz nodokļu maksātāju pleciem caur sabiedrisko pakalpojumu tarifu, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina lēmējvaru Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu atvēlēt elektroapgādes nozares “zaļajai” transformācijai.
Elektroapgādes nozare visā pasaulē šobrīd piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, ko virza izmaiņas elektrības ražošanas un patēriņa tendencēs. Arī Latvijā, īpaši Pierīgas pašvaldībās, strauji pieaug mikroģenerācija, palielinot elektroenerģijas divvirzienu plūsmu elektroapgādes sistēmā. Arvien straujākiem soļiem attīstās arī elektromobilitāte – visplašāk galvaspilsētā, taču izbūvēto uzlādes staciju skaits pakāpeniski palielinās arī reģionos.
“Elektromobilitāte un mērķtiecīga uzlādes staciju izbūve ir viens no pašvaldību attīstības virzieniem. Sabiedrībā notiek paradumu maiņa, cilvēkiem pieejamāki kļūs elektriskie automobiļi. Arī normatīvajos aktos tiek iestrādātas normas, kas rosina arvien straujāku pāreju no automobiļiem, kas tiek darbināti ar fosilo degvielu, uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Iedzīvotāji plašāk interesējas arī par saules paneļu uzstādīšanu un izmantošanu. Šī attīstība iet rokrokā ar nacionālajiem klimatneitralitātes mērķiem, tāpēc ir svarīgi visā valstī attīstīt tādu elektroapgādes infrastruktūru, kas būs piemērota šo “zaļo” inovāciju ieviešanai,” saka LPS vadītājs Gints Kaminskis.
Aktualitātes un nākotnes izaicinājumi elektroapgādes jomā tika pārrunāti LPS Tautsaimniecības komitejas janvāra sēdē. Tajā Rēzeknes, Jelgavas un Liepājas pašvaldību vadītāji dalījās pieredzē par elektroapgādes inovāciju, mikroģenerācijas un elektromobilitātes attīstību savās pilsētās. Sēdē eksperti informēja, ka atbilstoši prognozēm pat bez atsevišķu atbalsta iniciatīvu ieviešanas elektromobilitātei Latvijā 2030. gadā būs ap 36 500 elektrisko automašīnu. Tāpat gaidāms, ka strauji pieaugs arī saules paneļu izmantošana. Tas nozīmē, ka jau tagad bez vilcināšanās ir svarīgi investēt līdzekļus nepieciešamās elektroinfrastruktūras attīstībā, viedizācijā, lai pašvaldības var organizēt jaunus elektrības pieslēgumus, veicināt mikroģenerāciju un attīstīt prognozētajam pieprasījumam atbilstošu uzlādes tīklu.
Saskaņā ar elektroenerģijas nozares ekspertu skaidroto, ja laikus netiks attīstīta tāda elektroapgādes infrastruktūra, kas būs piemērota “zaļo” inovāciju ieviešanai, tas var būtiski ietekmēt elektroapgādes kvalitāti: var rasties tīkla atslēgumi un kristies sprieguma kvalitāte. LPS uzsver, ka šādu situāciju nedrīkst pieļaut, jo tas ietekmētu gan valsts kopējo attīstību, gan uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī, nesekmējot elektroenerģijas nozares “zaļo” transformāciju, nebūs iespējams noteiktajā periodā sasniegt NEKP mērķus.
ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums ir paredzēts tieši digitālo un klimatisko mērķu sasniegšanai, tāpēc LPS aicina atbildīgās puses šajā finanšu instrumentā paredzēt arī elektroapgādes nozares transformāciju. Šādām investīcijām būs ne tikai pozitīvs īstermiņa efekts uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu, bet arī būtiska ilgtermiņa ietekme. Šie soļi nav atliekami un būs veicami ar vai bez ES finansējuma, taču bez finansējuma nepieciešamo investīciju slogs gulsies uz sabiedrības pleciem.
Liene Užule,
LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja,
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos