LPS Valdes sēde notika 2. martā, un to vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Sēdē piedalījās arī Valsts kontroles (VK) vadība.
Valsts kontrolieris Rolands Irklis un VK Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins iepazīstināja ar aktualitātēm un izaicinājumiem pašvaldību revīzijās. Patlaban pašvaldībās tiek veiktas vairākas revīzijas: par iekšējās kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu un Sankciju likuma prasību nodrošināšanai, par publisko ūdeņu apsaimniekošanu un pieejamību, par tiltu un pārvadu uzturēšanu un drošību, par atkritumu šķirošanu un gatavību bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanai u. c. Iepriekš sniegto ieteikumu ieviešanai pieejama Ieteikumu platforma. Valsts kontroles pārstāvji uzsvēra iestādes atbalstu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, kam noderēs VK sagatavotie analītiskie un informatīvie materiāli – gan IT saimniecību apvienošanai, gan apkopojums par revīziju darbā gūto pieredzi attīstības plānošanas, pakalpojumu, institucionālās uzbūves, procesu pilnveides, grāmatvedības organizēšanas un citās jomās.
Sēdes turpinājumā LPS padomniece Dr. sc. admin. Ināra Dundure Valdes locekļus informēja par kārtību un prasībām klātienes izglītības procesa nodrošināšanai pašvaldību izglītības iestādēs. Šobrīd par klātienes mācībām tiek lemts pēc reģionu principa un tās drīkst atļaut, ja uz kārtējās nedēļas trešdienu 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju konkrētās pilsētas vai novada administratīvajā teritorijā nepārsniedz 200 (atsevišķos gadījumos var būt 220). Katru ceturtdienu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiek publicēts to pašvaldību saraksts, kas atbilst noteiktajam līmenim, lai atsāktu klātienes mācības 1.–4. klasēs. Par Covid-19 testēšanu izglītības iestādēs I. Dundure vērsa uzmanību, ka testēšanai pakļauts viss pedagoģiskais personāls un visi darbinieki un skolā veikt darba pienākumus drīkst tikai personas, kuras ietilpst testa “drošības loga” intervālā: ar siekalu testu tas ir viena nedēļa, ar antigēna testu – 48 stundas (nedēļā jāveic divi testi). Pieteikties gan siekalu, gan antigēnu testam var, rakstot uz e-pasta adresi projekti@vi.gov.lv.
Diskusiju par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānismu ievadīja Jelgavas pilsētas domes padomnieks Pēteris Salkazanovs un turpināja LPS padomniece Dr. oec. Andra Feldmane. LPS izvirzījusi vairākus problēmu blokus, kur pašvaldības gaida jauni uzdevumi, bet finansējums tiem nav plānots, piemēram, tīras degvielas transportlīdzekļu iegādei un infrastruktūras izveidei, ceļu un lauku teritoriju attīstībai u. c. Tāpēc LPS uzskata, ka šiem jaunajiem mērķiem iezīmētais 300 miljonu finansējums jāpalielina vismaz uz 400 miljoniem eiro. Tāpat Ekonomikas ministrijas (EM) virzītajā ekonomikas reformā LPS uzstādījums ir atbalstīt ražotājus un pēc iespējas samazināt starpnieku lomu. LPS arī nepiekrīt EM virzītajam konceptam par pašvaldību un privāto kopuzņēmumu un norāda, ka valsts atbalsts privātās SIA gadījumā būs 35%, nevis 85%. Pašvaldību savienība identificējusi arī vēl citus riskus, taču galvenais, kas jāņem vērā, – Atveseļošanas un noturības mehānisms nav grants.
Par aktualitātēm sabiedriskā transporta pakalpojuma jomā un paredzēto finansējumu autoceļiem informēja LPS padomnieks Aino Salmiņš. Latvijas ceļu “bilde” ir drūmās krāsās: Nacionālais attīstības plāns paredz tikai valsts galveno ceļu rekonstrukciju un modernizāciju, melnā seguma galveno ceļu tehniskais stāvoklis uzlabojas, bet pārējie turpina brukt, pērnā gada nogalē Saeima atcēlusi uzdevumu valdībai apstiprināt plānu par pakāpenisku finansējuma palielināšanu Valsts autoceļu fondam, nav aktualizēta valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.–2023. gadam, ieņēmumi no autoceļu lietotāju maksām kopš 2008. gada pieauguši vairāk nekā pusotru reizi, bet finansējums valsts un pašvaldību autoceļiem nav pat iepriekšējās krīzes līmenī, valsts vietējiem autoceļiem finansējums samazinās, pašvaldību ceļiem – vispār netiek paredzēts utt. Investīciju programmā autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā paredzētais finansējums ir šāds: 2021. gadā – 74,8 milj. eiro; 2022. gadā – 123,8 milj. eiro un 2023. gadā – 101,4 milj. eiro. Tam grūti noticēt, jo aktivitātei nav noteikti ne finansējuma avoti, ne apstiprināts autoceļu saraksts. 60 miljonu eiro pieprasījums ar visu autoceļu sarakstu ir kaut kur “pazudis”. Nekas gaišāks nezīmējas arī sabiedriskā transporta jomā, jo Covid-19 dēļ pārvadājumu apjoms krities par apmēram 30% un finansējuma deficīts tiek aizstāts ar optimizāciju reģionālajos maršrutos un komercpārvadājumiem, lai gan kritēriji un regulējums vēl nav izstrādāti ne komercpārvadājumiem, ne transportam pēc pieprasījuma, ne bezmaksas transportam. Finanšu nepieciešamības prognoze 2021. gadam ir apmēram 32 miljoni eiro.
Vairāk informācijas meklējiet prezentācijās zemāk!
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
Valsts kontrole par pašvaldību revīzijām
Par kārtību un prasībām klātienes mācību nodrošināšanai pašvaldību izglītības iestādēs
Par ES Atveseļošanas un noturības mehānismu
Par aktualitātēm sabiedriskā transporta pakalpojuma jomā un finansējumu autoceļiem