5. martā – Vispasaules sociālā darba dienā – norisinājās seminārs-diskusija “Rīga – sociālo inovāciju galvaspilsēta”, ko rīkoja Rīgas domes Labklājības departaments. Pasākumā piedalījās arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Pasākuma ierakstu iespējams noskatīties ŠEIT.
Semināra mērķis bija iepazīstināt ar Rīgas inovatīvajiem risinājumiem un to paplašināšanu nacionālā līmenī un diskutēt ar speciālistiem no LPS un ministrijām, lai Rīgas pieredzi multiplicētu nacionālā mērogā. Šobrīd vairākos nacionālā līmeņa politiskās plānošanas dokumentu projektos, nacionālajos ESF projektos un valsts pārvaldes iestāžu apgalvojumos ir izvirzīti ieteikumi un izaicinājumi sociālo pakalpojumu jomai.
Šīs norādes lielā mērā attiecas uz risinājumiem, kuri Rīgā jau pastāv vai arī ir drīzas realizācijas stadijā. Faktiski Rīga jau tagad ir jaunu un inovatīvu risinājumu un sociālo pakalpojumu attīstības telpa: Rīgā tiek radīti jauni, iepriekš nebijuši sociālo pakalpojumu veidi, jaunas starpprofesionāļu un starpinstitūciju sadarbības formas (modeļi). Rīgā tiek veikti sociālā darba prakses pētījumi par mērķa grupu vajadzībām, par sociālo pakalpojumu efektivitāti, kā arī par nākotnes tendencēm sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jomā.
Savā uzrunā Gints Kaminskis uzsvēra, ka globālā krīze parāda un izceļ sociālā darba nozīmi sociālā miera saglabāšanā, atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem, pieprasa jaunu pieeju un modernus risinājumus pakalpojumu nodrošināšanā. Arī Latvijas sabiedrība pieprasa pārmaiņas, kuras var sekmīgi īstenot ar inovācijām.
Tādēļ ir īstais brīdis runāt par to, kādas pārmaiņas nepieciešamas, kādai jābūt rīcībai nacionālā un vietējā līmenī.
"Diskusijas atslēgas vārdi ir: Rīga – ne tikai kā valsts galvaspilsēta, bet kā ideju ģenerators, virzītājspēks, attīstītājs, cilvēku kapitāla koncentrācijas vieta. Tieši sociāla inovācija ir šis mūsdienu prasībām atbilstošais process, jaunu ideju ģenerēšana, jo tā rodas jauns pakalpojums vai tiek veikti uzlabojumi.
Tā ir pašvaldību misija – būt inovatīviem un dažādiem, radīt jaunas lietas iedzīvotāju labā un mācīties salīdzinot. Vienlaikus augt, pārņemot arī citu valstu un citu pašvaldību pieredzi.
Rīga ar saviem resursiem un iespējām ir pirmajās rindās, iesaistoties starptautiskos sadarbības tīklos, izzinot citu valstu pieredzi un pārnesot to uz Rīgu. Nenoliedzami, Rīgas pieredze un aprobētie pakalpojumi palīdz attīstīties Latvijai kopumā. Galvaspilsētā ir labās prakses piemēri citām pašvaldībām. Tāpat citu pašvaldību ieviestie risinājumi ir interesanti Rīgai.
Mācīties salīdzinot! Šo modeli Latvijas pašvaldības mācījās no Norvēģijas pašvaldībām LPS īstenotajā projektā “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana”. Modeļa galvenā it kā vienkāršā ideja ir, ka pašvaldības dalās ar saviem inovatīvajiem risinājumiem, idejām, dalās pieredzē, aprobē risinājumus, analizē nepieciešamās izmaiņas modelī un pielāgo risinājumu savas pašvaldības specifikai. Ir svarīgi turpināt šo praksi, jo, tikai mācoties citam no cita, Latvija var attīstīties!
Iespējams, modeli “mācīties salīdzinot” var izmantot, raugoties uz Rīgas reģiona pašvaldību kopīgu pakalpojumu attīstību, pakalpojumu tīkla veidošanu, jo šobrīd jaunā līmenī ir izvirzīta Rīgas un Pierīgas pašvaldību sadarbība.
Vēlos teikt arī atzinīgus vārdus par Rīgas domes Labklājības departamenta speciālistu gatavību iesaistīties LPS organizētajās videokonferencēs un pasākumos, dalīties ar savu pieredzi, piemēram, par aprūpētās dzīvesvietas pakalpojuma ieviešanu, par pakalpojumu nodrošināšanu ārkārtējās situācijas laikā, sociālās jomas pārvaldības modeli.
Kā viens no Rīgas labās prakses piemēriem, ko vēlos uzsvērt, ir praksē balstīti pētījumi, kas ir par pamatu jaunu pakalpojumu izveidei vai pakalpojumu modernizācijai un pielāgošanai cilvēku vajadzībām. Tas nozīmē: ir apzināta vajadzība – tiek īstenots pilotprojekts – veikts novērtējums, apkopoti secinājumi – veiktas izmaiņas un plānota pakalpojuma ieviešana, lai nodrošinātu visu mērķa grupu ar attiecīgo pakalpojumu.
Tāpat Rīga ir pionieris dažādu digitālu risinājumu ieviešanā, lai uzlabotu procesus, taupītu cilvēkresursus un modernizētu pakalpojumus: tā ir SOPA, ko šobrīd jau visas pašvaldības izmanto sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanai un kura aizsākās kā tieši Rīgai piemērots risinājums. Tāpat programma APSIS, kas izveidota, lai novērtētu klienta aprūpes vajadzības un ko lēnām, bet nenovēršami pārņem arī citas pašvaldības, modificējot un pielāgojot savām vajadzībām. Cik zināms, šobrīd dažādās attīstības stadijās ir arī citi digitālie risinājumi, piemēram, sociālās aprūpes centros.
Rīgas pieredze un resurss, kas ļauj veiksmīgāk nekā citviet nodrošināt sociālos un atbalsta pakalpojumus, ir nevalstisko organizāciju tīkls. Nevalstiskās organizācijas nodrošina pakalpojumus visdažādākajām mērķa grupām: sociālais darbs ar riska ģimenēm, ilgstošas aprūpes pakalpojumi senioriem, programmas jauniešiem ar deviantu uzvedību, patversmes pakalpojumi un citi. Sadarbība ar NVO ir arī iepriekš pieminēto digitālo risinājumu veidošanā. Tāpat tieši nevalstiskās organizācijas ir eksperti, kas veido specifiskus pakalpojumus, piemēram, bērniem ar invaliditāti. Lai šāds nevalstisko organizāciju tīkls veidotos un sniegtu pakalpojumus ilgtermiņā, pašvaldība mērķtiecīgi strādā, gan plānojot finanšu resursus, gan regulāri komunicējot un veidojot pozitīvu sadarbību ar NVO.
Visbeidzot, jāuzsver, ka dažādiem inovatīviem risinājumiem vajadzīgs politisks atbalsts un griba, lai īstenotu šo jauno risinājumu, piesaistītu resursus un ieviestu daudz plašāk – sākotnēji vienā pilsētā un vēlāk jau visā Latvijā. Tāpat ļoti nepieciešama sadarbība dažādos līmeņos, lai vienotos par rīcības virzieniem, pakalpojumiem un tālāk mērķtiecīgi ieviestu, definējot kā politisko prioritāti gan nacionālā, gan vietējā līmenī.
Līdz ar to ir jāturpina diskusijas ar visiem sadarbības partneriem, lai vienotos par labākajiem risinājumiem, kas būtu balstīti praksē, ņemot vērā, ka notiek darbs pie politikas pamatnostādnēm dažādās jomās un tiks pieņemti lēmumi par finanšu ieguldījumiem.
Uzskatu, ka Rīga strādā pareizajā virzienā un ir lielisks paraugs ne tikai Latvijas pašvaldībām, bet arī citām valstīm, kuras var aizgūt šo pieredzi. Protams, izaicinājumu arī ir daudz, un šajā pārmaiņu laikmetā tie būs jārisina. Tomēr spēja radīt jaunus risinājumus būs lielisks palīgs šajā ceļā. Vēlu veiksmi un izturību visiem sociālās jomas darbiniekiem, lai ir ticība jaunām idejām un spējas to īstenot iedzīvotāju labā!”
Ilze Rudzīte,
LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Liene Užule,
LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos