Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sagatavojušas priekšlikumus, kā efektīvāk risināt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi. Partneri vēstuli ir nosūtījuši valdībai, un priekšlikumus plānots prezentēt Stratēģiskās vadības grupā (SVG) 10. martā.
Šobrīd brīvprātīga iedzīvotāju masveida vakcinēšana vēl nav iespējama, jo nav pieejams nepieciešamais vakcīnu devu apjoms. Arī plānotie vakcīnu piegāžu termiņi un apjomi, kā arī lielas daļas sabiedrības šābrīža negatīvā attieksme pret vakcinēšanu nozīmē, ka vēl būs nepieciešams visnotaļ ilgs laiks, lai ar vakcinēšanu būtiski ietekmētu infekcijas izplatību. Tas viss nozīmē, ka šī cīņa ir nevis sprints, bet maratons, kurā, cerams, esam tikuši pāri pusceļam, bet vēl tāls ceļš līdz finišam.
Ārkārtējā situācija un līdzšinējie ierobežojumi Latvijā nav spējuši strauji samazināt inficēto un saslimušo cilvēku skaitu. Līdzšinējā pasaules pieredze rāda, ka ar visu iedzīvotāju, kuri pārsvarā ir veseli cilvēki, ekonomiskās, sociālās un kulturālās, kā arī citu ikdienas dzīves jomu ierobežošanu izdodas panākt īslaicīgu situācijas uzlabošanos, kam pēc ierobežojumu atcelšanas seko nākamais epidēmijas apjomu pieaugums.
Ņemot vērā visu minēto, valdības partneri piedāvā ieviest šādus risinājumus cīņā ar Covid-19:
- Jāmaina Covid-19 apkarošanas paradigma: izolēt inficētos, ne veselos. Nevis veselie iedzīvotāji jāizolē no inficētajiem, bet pilnvērtīgāk jāizolē riska grupa (inficētie un viņu kontaktpersonas) no veselajiem. Latvijas gadījumā tas nozīmētu apmēram 10 000 cilvēkiem nodrošināt izolēšanu no veselajiem, ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu un valsts ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos. Šajā nolūkā nepieciešamais:
- karantīnas viesnīcas. Jāpanāk, ka identificētās ar Covid-19 inficētās personas, kurām nav nepieciešama hospitalizācija, pamatā atrodas sertificētās karantīnas viesnīcās (kur uzturēšanās izdevumus, ieskaitot ēdināšanu, sedz valsts). Cilvēki var atrasties arī citās pašizolācijas vietās, bet šajos gadījumos jāpastiprina kontrole un jāpaaugstina sodi pārkāpuma gadījumā;
- ātrums kontaktpersonu apzināšanā un apstiprināšanā. Maksimāli ātra kontaktpersonu identificēšana un apziņošana ir kritiski svarīga Covid-19 ierobežošanā, tāpēc šajā jomā jāpastiprina kapacitāte;
- atbalsta serviss. Tā kā riska grupai jāizolējas, var izveidoties cilvēku grupa, kuriem vajadzīga palīdzības no malas, lai nodrošinātu dzīvei nepieciešamo – pārtiku, higiēnas un saimniecības lietas, zāles u. tml. Šajā nolūkā jānoskaidro šādas situācijas un jāizveido atbalsta struktūra un sistēma. Iespējams, šeit daudz var līdzēt brīvprātīgo darbs un NVO iesaiste.
- slimības lapas Covid-19 gadījumā jāapmaksā 100% apmērā. Šobrīd cilvēki saņem slimības pabalstu 80% apmērā no darba samaksas. 20% ieņēmumu samazinājums var demotivēt testēties vai norādīt kontaktpersonas, jo īpaši, ja šie cilvēki ir asimptomātiski vīrusa nēsātāji.
- Jāizmanto pielāgošanās stratēģija. Tas nozīmē mainīt pieeju no “katram gadījumam labāk ierobežot” uz “ko un kā varam droši vai drošāk”. Lai šādu pieeju īstenotu, nepieciešama “ķirurģiskāka” ierobežojumu taktika, lai atrastu efektīvākos ierobežojumus. Tas nozīmē:
- izvērtējot. Izstrādājot katru ierobežojumu, veic kompleksu izvērtējumu (ietekme uz: 1) Covid-19 izplatību, 2) ekonomiku, 3) sabiedrības uzvedību un veselību, 4) spēju ieviest un izkontrolēt). Novērtējumam, cik iespējams, jāizmanto citu valstu pieredze, zinātnē konstatētais un Latvijas dati;
- pa porcijām. Ierobežojumu politiku vienlaikus mainīt nepilnā spektrā. Tas nepieciešams, lai spētu novērtēt, kas darbojas. Prioritāro secību izvēlas, ņemot vērā minēto komplekso izvērtējumu;
- pa soļiem.
- nozare kopā ar nozares ministriju izstrādā un ar Veselības ministriju saskaņo drošības protokolu;
- pilotprojekts (ierobežotā apjomā) 2–3 nedēļu garumā, lai pārbaudītu šīs metodes darbībā;
- metodes attiecina uz plašāku spektru.
- Jākāpina testēšanas apjoms un jātestē proaktīvi. Partneru ieskatā testēšanai būtu jānotiek 24 stundu režīmā, kopumā nodrošinot ne mazāk kā 25 000 testu veikšanu diennaktī, lai nodrošinātu to, ka tiek maksimāli identificēti kā ar Covid-19 sasirgušie, tā arī asimptomātiskie vīrusa nēsātāji. Īpaši regulāri testējamas tās iedzīvotāju grupas, kurām raksturīga intensīva kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem (medicīnas, izglītības iestāžu, bērnudārzu, kā arī aprūpes centru personāls, tirdzniecības un aptieku darbinieki, transporta uzņēmumu darbinieki u. tml.). Plaši izmantojami ātrie testi, kā arī specializētie testi bērniem, kā arī darba kolektīvu testēšana. Pastāvīgi jāmonitorē Covid-19 Lielbritānijas paveida izplatība Latvijā.
- Jāmazina inficēšanās riski sabiedriskajā transportā. Veicami papildu soļi, lai mazinātu inficēšanās risku sabiedriskajā transportā:
- atlaižu politika. Iekšpilsētu pārvadājumos jāpārskata atlaižu politika, vai nu uz laiku atceļot atlaides noteiktu kategoriju braucējiem (piemēram, bērniem, kamēr skolas nestrādā klātienē), vai tās atļaujot tikai laikos, kad ir mazāks pasažieru skaits;
- reisu skaits. Iekšpilsētu pārvadājumos nodrošināt lielāku reisu skaitu populārākajos maršrutos;
- piepildījums. Samazināt atļauto piepildījumu līdz 25%. Izstrādāt rīcību, kā nodrošināt šo prasību ievērošanu;
- gaisa kvalitāte. Jāuzlabo gaisa kvalitāte (piem., regulāri tīrot sabiedriskā transporta ventilācijas sistēmas un dezinficējot salonu, izvietojot sabiedriskajā transportā attīrošos ultravioletā starojuma jonizējošos filtrus, ieviešot obligātu prasību pieturvietās noteiktu laiku vēdināt transporta līdzekli vai tml.).
- Pastiprināti jākontrolē gaisa kvalitāte telpās. Gaisa higiēna un drošums ir jāuzlabo visās sabiedriskās iestādēs un mācību iestādēs. Īpaša uzmanība ir jāpievērš veselības aprūpes iestādēm un sociālās aprūpes centriem, jo zināms, ka tās ir vienas no specifiskām infekcijas izplatīšanās vidēm, ko var skaidrot ne tikai ar tiešo kontaktu, bet arī ar vīrusa cirkulāciju gaisa aerosolā. Šajās iestādēs elpojamā gaisa bioloģiskās drošības monitorings un oglekļa dioksīda koncentrācijas monitorings ir obligāts. Jānodrošina pietiekama ventilācija, regulāra ventilācijas sistēmu tīrīšana un jonizējošo gaisa filtru izmantošana. Gaisa kvalitātes kontrole jāveicina arī privātajā sektorā.
- Mazināt Covid-19 ievešanu. Uz valsts robežām jāpastiprina robežu šķērsojošo personu kontrole, nepieļaujot iebraukšanu bez “svaigas” (72 h) Covid-19 rezultātu uzrādīšanas. Latvijas valstspiederīgajiem jāaizliedz nebūtiska ceļošana ārpus Latvijas.
- Jāsakārto masku un respiratoru izmantošana. Jānosaka individuālās aizsardzības līdzekļu (masku un respiratoru) standarti noteiktajām vajadzībām (lietošana sabiedriskajā transportā, tirdzniecības vietās, skolās, skaistumkopšanā u. tml.), jānodrošina, ka tirgotājs apliecina to atbilstību noteiktajam izmantošanas veidam, savukārt PTAC izlases kārtībā kontrolē šo prasību izpildi.
- Vakcinācija kā augstākā prioritāte. Jādara viss iespējamais, lai brīvprātīgā vakcinācija Latvijā notiktu maksimāli ātri un aptveroši, nodrošinot vakcīnu dažādību. Pēc partneru ieskata, pietiekami augsta prioritāte vakcinācijai jāparedz arī tautsaimniecības interesēm un savlaicīgi jānodrošina vakcinācija no inficēšanās viedokļa riskantajās profesijās un uzņēmumos.
- Aktīvāk skaidrot sabiedrībai. Nepieciešams aktīvāk izskaidrot sabiedrībai gan noteiktās kārtības loģiku un pamatojumu, gan notikumu attīstības scenārijus un to priekšnoteikumus, gan individuālo aizsardzības līdzekļu praktisko lietošanu, gan veselības mācības pamatus cilvēku imūnsistēmas uzlabošanai, gan nepieciešamību lejuplādēt aplikāciju “Apturi Covid”, gan vakcinācijas un citus ar Covid-19 saistītos jautājumus.
LPS, LTRK, LDDK, LBAS, ZA