Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Labklājības ministrijas (LM) ikgadējās sarunas norisinājās 20. maijā attālināti. Tās vadīja labklājības ministre Ramona Petraviča un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Aizvadītais laiks kopš pērnā un šāgada LPS un Labklājības ministrijas sarunām bijis izaicinājumiem pilns, jo Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un pārvarēšanā nācies gan risināt aktuālus un operatīvus jautājumus, gan arī domāt par sociālās sistēmas pilnveidošanu un bāriņtiesu reformu. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis norāda: “Šajā sarežģītajā laikā kopā ar Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu speciālistiem strādājam pie epidemioloģisko prasību nodrošināšanas sociālās aprūpes centros, kas prasa papildu finanšu un cilvēkresursus, un sociālo dienestu nostiprināšanas. Tāpat izaicinājumiem pilni ir arī citi sociālā darba aspekti un pārmaiņas, ko nes līdzi administratīvi teritoriālā reforma.”
LPS un LM sarunu iesākumā puses pārrunāja minimālo ienākumu sistēmas pilnveidošanu, vienota mājokļa pabalsta ieviešanu un valsts līdzfinansējumu mājokļa pabalsta un garantētā minimālā ienākuma (GMI) nodrošināšanai. Puses vienojās, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana no 2023. gada 1. janvāra būs jāveic katru gadu. Tas saskan arī ar Satversmes tiesas lemto – būtiski palielināt vairākus minimālo ienākumu sliekšņus gan pašvaldību sociālās palīdzības nodrošināšanai, gan arī valsts noteiktiem pabalstiem, kas ļauj paaugstināt ienākumus tiem iedzīvotājiem, kuriem tie ir viszemākie.
Sarunu gaitā LPS rosināja atjaunot valsts budžeta līdzfinansējumu GMI pabalsta un mājokļa pabalsta līdzfinansēšanai. Pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pagājušogad tika izslēgta norma par valsts budžeta līdzfinansējumu GMI un mājokļa pabalstam, bet šī norma jāatjauno. Jau šobrīd vērojams būtisks trūcīgo personu skaita pieaugums, un pašvaldību izdevumi GMI un mājokļa pabalstam pieaug, bet šogad ievērojami samazināti pašvaldību ieņēmumi, taču reālo situāciju un budžeta iespējas pilnībā nodrošināt šo atbalstu varēs vērtēt gada otrajā pusē. Konceptuāli LM pauda atbalstu, ka varētu uzsākt sarunas par šo jautājumu, runājot par iespējamiem nosacījumiem un kritērijiem līdzfinansējuma piešķiršanai. Abas puses vienojās šā gada septembrī turpināt sarunas par līdzfinansējumu.
Sarunu darba kārtībā bija iekļauti arī jautājumi par vienmērīga sociālo pakalpojumu tīkla attīstību un nodrošināšanu reģionu iedzīvotājiem, par ģimenes asistenta pakalpojuma ieviešanu visās pašvaldībās, tā nākotnes perspektīvu un valsts atbalstu, par sociālo dienestu struktūru pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) un atbalstu to kapacitātes paaugstināšanai un par bāriņtiesu reformu un struktūru pašvaldībās pēc ATR.
Labkājības ministrija iepazīstināja ar darba grupas minimālā sociālo pakalpojumu groza izveidei darba rezultātiem, ministrija plāno virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par sociālo pakalpojumu pārklājuma vienmērīgu attīstību. Tāpat LM virzīs politikas prioritāšu sarakstā finansējuma pieprasījumu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā bērniem, kuriem noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība, līdzfinansēšanai pašvaldībām no 2022. gada 1. janvāra.
LPS uzsvēra, ka situācija sociālās aprūpes centros vairākkārt aktualizēta dažādās Saeimas komisijās, balstoties uz Veselības inspekcijas un LM veiktajām pārbaudēm, ir izskanējusi informācija par cilvēka cieņai neatbilstošiem apstākļiem sociālās aprūpes centros, pienākumu veidot un reģistrēt veselības punktu un pienākumu sociālās aprūpes centriem nodrošināt veselības aprūpi, līdz ar to ir svarīgs ministriju redzējums par iespējamiem risinājumiem, tajā skaitā par finansējumu un cilvēkresursiem. Pirms virzīt grozījumus Sociālo pakalpojumu un palīdzības likumā un noteikt jaunus pienākumus sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ir jāapzina nepieciešamie resursi (ieguldījumi infrastruktūrā, medicīnas personāla piesaistes iespējas un atalgojuma nodrošināšana, ģimenes ārstu iesaiste, iemaksas ārstniecības riska fondā) un jāparedz veselības aprūpes finansējuma nodrošināšana. Būtiski, ka šie ieguldījumi nepieciešami jau esošajos centros, ja tiek izvīrzītas prasības nākotnes standartam.
Labklājības ministrija informēja, ka Plānā sociālo pakalpojumu attīstībai 2021.–2023. gadam paredzēts iekļaut priekšlikumus klientu drošības uzlabošanai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, ietverot priekšlikumus veselības punktu izveidei un SAC infrastruktūras sakārtošanai, kā arī papildu finansējuma piesaisti šim mērķim. Puses vienojās pirms priekšlikumu izstrādes organizēt iesaistīto pušu, t. sk. Rīgas pašvaldības, tikšanos, lai pārrunātu veselības punktu izveides un darbības organizatoriskos jautājumus.
Labklājības ministrija iepazīstināja ar šobrīd īstenoto projektu ģimenes asistenta pakalpojuma aprobēšanai, kā arī LM virzīs politikas prioritāšu sarakstā finansējuma pieprasījumu ģimenes asistenta pakalpojuma līdzfinansēšanai pašvaldībām no 2022. gada 1. novembra.
Sarunu dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešama budžeta vietu palielināšana valsts finansēto augstskolu sociālā darba studiju programmās. LM papildus informēja, ka virzīs politikas prioritāšu sarakstā finansējuma pieprasījumu valsts budžeta mērķdotācijām pašvaldību sociālo dienestu sociālajiem darbiniekiem, sākot ar 2022. gadu.
Labklājības ministrija ir panākusi vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), ka LM sagatavos vadlīnijas VARAM izstrādātajai metodikai “Metodika 2021. gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai”, kurā apkopoti ieteikumi pašvaldībām administratīvi teritoriālās reformas laikā un jauno sociālo dienestu (t. sk. sociālo pakalpojumu) veidošanas procesā.
Izskatot darba kārtības jautājumu par bāriņtiesu reformu un struktūru pašvaldībās pēc ATR, puses vienojās, ka LM virzīs priekšlikumu Bāriņtiesu likumprojektā otrajam lasījumam par to, ka saistībā ar ATR jauna bāriņtiesa tiek izveidota ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim un līdz jaunas bāriņtiesas izveidošanai darbību turpina administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajā pašvaldībā ietilpstošo bijušo pašvaldību bāriņtiesas atbilstoši to kompetencei un darbības teritorijai.
Par bāriņtiesu pārraudzību LPS uzskata, ka Bāriņtiesu likumprojektā ietvertais pašvaldību pārraudzības regulējums salāgojams ar pašvaldību darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
LPS arī uzskata, ka ir jāsamēro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas amatpersonām izvirzāmās izglītības un kvalifikācijas prasības ar bāriņtiesu amatpersonām jau izvirzītajām augstajām izglītības un kvalifikācijas prasībām.
Par bāriņtiesas locekļu pieņemšanu darbā puses vienojās, ka LM virzīs priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” otrajam lasījumam, 9. panta pirmajā daļā nosakot, ka “(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un ne mazāk kā trīs bāriņtiesas locekļus pieņem darbā attiecīgā pašvaldība”, vienlaikus papildinot normu un nosakot, ka pašvaldības dome var deleģēt tiesības bāriņtiesas priekšsēdētājam pieņemt darbā bāriņtiesas locekļus.
Sarunās tika aplūkots jautājums un iegūts kopsaucējs, ka likumā netiks ietverti smagnēji kritēriji struktūrvienību izveidei, bet par nepieciešamo struktūrvienību skaitu un atrašanās vietu lemj katra pašvaldība pati.
Sarunās sniegtās prezentācijas pieejamas zemāk.
Ilze Rudzīte,
LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Vineta Reitere,
LPS padomniece juridiskajos jautājumos
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
Minimālo ienākumu sistēmas pilnveidošana, vienota mājokļa pabalsta ieviešana un valsts līdzfinansējums mājokļa pabalsta un GMI nodrošināšanai
Vienmērīga sociālo pakalpojumu tīkla attīstība un nodrošināšana reģionu iedzīvotājiem
Ģimenes asistenta pakalpojums
Ģimenes asistents - infografika
Sociālo dienestu struktūra pašvaldībās pēc ATR un atbalsts sociālo dienestu kapacitātes paaugstināšanai
Sociālās palīdzības sistēmas izmaiņas
Likumprojekts "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" un metodiskie ieteikumi bāriņtiesām saistībā ar ATR
