Noslēdzot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunu ciklu ar Finanšu ministriju (FM) par 2022. gada budžetu, ir panāktas pašvaldībām un iedzīvotājiem būtiskas vienošanās. Svarīgākās vienošanās ir saistītas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu garantijām, valsts budžeta finansējumu pašvaldību investīciju programmai, papildu atbalstu pašvaldībām ar zemākajiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, kā arī valsts budžeta līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai iedzīvotājiem.
Sarunas ar Finanšu ministriju ir svarīgākās budžeta sagatavošanas procesā, jo to rezultātā tiek sagatavots ikgadējais LPS un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokols, ko abpusēji paraksta LPS Domes sēdē un iesniedz Saeimā vienlaikus ar valsts budžeta likumprojektu.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Pirms noslēdzošajām sarunām ar Finanšu ministriju kopā ar abiem vietniekiem – Andri Rāviņu un Ventu Armandu Kraukli – budžeta jautājumus pārrunājām arī ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu. Darbs pie LPS pozīcijām bija intensīvs, un šī darba rezultāts atspoguļojās konstruktīvās sarunās ar finanšu ministru. Ļoti novērtēju arī Ministru prezidenta atsaucību un iesaisti budžeta sagatavošanas procesā – šāda prakse noteikti ir turpināma arī nākamajos gados.”
Būtiskākie jautājumi, par kuriem panākta abpusēja vienošanās ar FM, ir saistīta ar papildu finansējumu pašvaldību mērķdotācijām, pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, aizņemšanos pašvaldību attīstības veicināšanai, kā arī no 2023. gada valsts budžeta līdzfinansējuma paredzēšana garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai iedzīvotājiem.
Nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts papildu finansējums mērķdotācijām, kas tiks novirzīts pašvaldību sociālo darbinieku, pirmsskolas pedagogu un ilgstošas aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai.
Jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu LPS un FM ir vienojušās par papildu finansējumu pašvaldībām, kurām ir zemākie izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju. Tāpat panākta abpusēja vienošanās par nepieciešamību 2022. gadā izstrādāt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kas būs par pamatu stabilai un prognozējamai ieņēmumu bāzei. Savukārt FM no savas puses apņēmusies nodrošināt, ka pašvaldībām tiek garantēti IIN ieņēmumi 100% apmērā no plānotās prognozes, tādējādi nodrošinot sabalansētu naudas plūsmu pašvaldībām. Vienlaikus vienošanās paredz, ka gadījumā, ja ceturkšņa pirmajā vai otrajā mēnesī tiks konstatēta faktisko IIN ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), lielāka par 10%, FM var rosināt Ministru kabinetu pieņemt lēmumu par IIN ieņēmumu prognozes neizpildes kompensāciju pašvaldībām.
Lai pašvaldības varētu veicināt turpmāko attīstību, tām būtiskas ir dažādas investīciju un aizņēmumu programmas, un arī šajā jautājumā ir panākta abpusēja vienošanās, kas paredz pašvaldību aizņēmumu limita palielinājumu par 70 miljoniem eiro un vēl 30 miljoniem eiro pašvaldību investīciju programmai. Vienlaikus LPS aicina nodrošināt pašvaldībām iespēju aizņemties finansējumu atbilstoši katras pašvaldību attīstības programmas investīciju plānam, pakāpeniski atsakoties no detalizētas aizņēmumu mērķu norādīšanas valsts budžeta likumā un Ministru kabineta noteikumos.
Sociālajā jomā svarīga vienošanās ir par valsts līdzfinansējuma paredzēšanu garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai iedzīvotājiem no 2023. gada, neizslēdzot iespēju operatīvi risināt finansējuma palielināšanu jau 2022. gadā gadījumā, ja šo pabalstu saņēmēju loks strauji palielinās saistībā ar energoresursu cenu un citu komunālo pakalpojumu tarifu palielināšanos.
Sarunās par vairākiem jautājumiem puses turpināja uzturēt atšķirīgus viedokļus, tāpēc sarunas par tiem turpināsies gan līdz LPS Domes sēdei, gan arī laikā, kad valsts budžeta likumprojekts tiks izskatīts Saeimā. Svarīgākie jautājumi, kur patlaban ir atšķirīgi viedokļi, ir vietējo autoceļu attīstība, finansējums tiltu un pārvadu uzlabošanai, finansējums reģionālo biznesa inkubatoru darbībai, kā arī “pēdējās jūdzes” pieslēgums pašvaldību izglītības iestādēm.
Neskatoties uz plānoto 3% pieaugumu pašvaldību budžetā, tām joprojām ir daudz papildu izdevumu un nepieciešams finansējums, lai nodrošinātu savu ikdienas tiešo funkciju pildīšanu, tai skaitā pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem. Pašvaldībām nepieciešams arī finansējums energoresursu izmaksu kompensēšanai, pašvaldību iestāžu izdevumu kompensēšanai, kas arīdzan saistīta ar energoresursu tarifu pieaugumu, kā arī papildu izdevumus rada būvniecības izmaksu sadārdzinājums un izdevumi par skolēnu pārvadājumiem.