Šī gada 5.septembrī paplašinātās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēdes ietvaros pašvaldību vadītāji tikās ar Ministru prezidenta amata kandidāti Eviku Siliņu, uzklausot viņas darba prioritātes un redzējumu par izglītības, finanšu, drošības, reģionālās attīstības u.c. jomām.
Viena no būtiskām tikšanās sarunu tēmām bija pašvaldību finanses un aizdevumi pašvaldībām, proti kredītprocentu pieauguma ietekme uz pašvaldību budžetiem. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis akcentēja, ka šis un arī nākamais gads pašvaldībām finanšu jomā būs izaicinājumu pilns, ko rada ne vien minimālās algas celšana, energoresursu sadārdzinājums un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākās likmes atalgojuma celšana, bet arī straujš kredītaizņēmumu procentu likmju palielinājums, kā rezultātā ir būtiski pieauguši pašvaldību izdevumi procentu nomaksai. LPS apkopotie dati liecina, ka aizdevumu sadārdzinājuma rezultātā pašvaldībām līdz gada beigām faktiski būs papildus nepieciešami 30 milj. eiro, jo procentu likme pieaugusi līdz pat 70 reizēm.
Vienlaikus no nākamā gada visām pašvaldībām no sava budžeta būs jānodrošina jaunas funkcijas bez tām sekojošā finansējuma. Līdz ar to kopumā būtu Finanšu ministrijā jādiskutē par iespējamo iedzīvotāja ienākuma nodokļa proporcijas maiņu par labu pašvaldībām, lai tās varētu segt ne tikai strauji pieaugošos izdevumus, ko sekmē valsts aizvien noteiktie jaunie uzdevumi, bet rastu arī iespēju ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājības celšanā.
Tāpat G.Kaminskis uzsvēra gaidāmās skolu tīkla reformas nozīmību un joprojām neatbildētos jautājumus par pedagogu trūkumu, izglītības kvalitāti, transporta pieejamību, iekļaujošo izglītību, kā arī mācību materiālu pieejamību. Vienlaikus pašvaldībām svarīga ir skaidrība par valsts un pašvaldību sadarbību ārkārtas situācijās, kopīgs darbs civilajā aizsardzībā un drošības jomā. Pašvaldības ir gatavas sniegt savu ieguldījumu sadarbībā, kas sekmētu savstarpēju izpratni un rezultātā sekmētu iedzīvotāju labklājību, kvalitatīvu dzīves vidi un patriotismu.
Savukārt E.Siliņa kā savas galvenās prioritātes valdības vadītājas amatā uzsvēra iekšējo un ārējo drošību, izglītības kvalitāti un demogrāfiju, veselības pakalpojumu pieejamību, mobilitāti, pierobežas stiprināšanu, uzņēmējdarbības attīstību, investīciju piesaisti, kā arī birokrātijas mazināšanu. Mans mērķis ir latviska, droša, labklājīga, eiropeiska valsts, kurā dzīvojošajiem cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem ir kvalitatīvs dzīves līmenis. Latvijas spēks ir tās dažādībā un spējā sarunāties pie viena galda nevis cīnīties vienam ar otru. Mūsu valsts attīstība ir kopējs darbs ar pašvaldībām un vienots redzējums, ka labāk izvirzīt lielus un ambiciozus mērķus, jo tā varēsim sasniegt vairāk, pauda E.Siliņa.
Pasākuma laikā valstspilsētu un novadu pašvaldību vadītāji E.Siliņai raksturoja esošo situāciju savās teritorijās un uzdeva jautājumus par jaunās valdības darbu, risinot demogrāfijas, izglītības finanšu un citus jautājumus.
Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko pievērsa topošās valdības vadītājas uzmanību Pierīgas novadu aktualitātēm, īpaši izglītības iestāžu un bērnudārzu finansēšanai.
Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka pašvaldībām ļoti svarīgs ir finanšu jautājums un viņaprāt ir jāpārskata iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcija par labu pašvaldībām. Pašlaik esot milzīgi kredītprocentu pieaugumi visām pašvaldībām. IIN ieņēmumi nenosedzot visus šobrīd augošos izdevumus, tāpat arī sociālā budžeta izdevumi pieaug, jo iedzīvotāji aizvien vairāk vēršas pēc palīdzības. Sadārdzinās atkritumu izvešana, bet joprojām dabas resursu nodoklis nenonāk pašvaldību budžetos. Viņš akcentēja, ka izglītības jomā svarīgs jautājums ir mācību materiālu pieejamība, pedagogu trūkums. Tāpat A.Rāviņš uzsvēra lielo birokrātisko slogu, kas būtu jāmazina, lai pašvaldības varētu savlaicīgi īstenot projektus. Savukārt enerģētikas jomā joprojām neesot atrisināts jautājums par energokopienām, lai gan citās valstīs šāds modelis strādājot. Arī mājokļu pieejamību un īres mājokļi ir aktuāls jautājums.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis norādīja, ka viņaprāt pašlaik notiek neefektīva Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve. Viņš akcentēja nepieciešamību mazināt birokrātiju un vienkāršot iepirkumu sistēmu.
Savukārt Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis aicināja E.Siliņu rūpēties par iekļaujošu sabiedrību un nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu, tai skaitā medicīnas iestāžu, tiesu, Latvijas pasta, infrastruktūras pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Valstij esot jārāda piemērs, lai arī komercuzņēmēji vēlētos izpildīt vides pieejamības prasības.
Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols pievērsa uzmanību informācijas tehnoloģiju attīstībai un mākslīgā intelekta izmantošanai dažādos procesos.
Savukārt Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Edgaram Avotiņam interesēja E.Siliņas viedoklis par mājokļu pieejamību reģionos un atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai.
Rīgas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks aktualizēja tēmu par pašvaldību izlīdzināšanas fondu un turpmāk nepieciešamajām izmaiņām. Bet Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone uzsvēra vajadzību risināt starpnozaru sadarbības jautājumus, piemēram, satiksmes jomā un darba spēka, skolēnu mobilitātes jomā.
Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts aicināja uz cieņpilnu sadarbību, novēlot topošajai Ministru prezidentei veiksmi un spēcīgu komandu.
Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs izteica savu viedokli ar pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Savukārt Siguldas novada domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa aktualizēja finanšu un budžeta jautājumus, kā arī nepieciešamību mazināt birokrātiju, īpaši iepirkumu jomā.