18. februārī attālināti notika pašvaldību sadarbības tīkla “Vides aizsardzība” tikšanās, ko vadīja LPS padomniece Sniedze Sproģe.
Piepildītās dienas darba kārtībā bija Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam un tuvākajā laikā risināmie jautājumi, lai sasniegtu nospraustos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Savu viedokli par plānu, problēmām un atkritumu apsaimniekošanas nākotni gan savā reģionā, gan Latvijā izteica atkritumu apsaimniekošanas reģionu pārstāvji no Kurzemes (Normunds Niedols, Gaitis Celms un Ēriks Zaporožecs), Latgales (Jurijs Petkevičs, Aivars Pudāns), Vidusdaugavas (Guntars Gogulis), Vidzemes (Gints Kukainis, Aldis Amantovs), Zemgales (Alvils Grīnfelds), Pierīgas (Baiba Rosicka) un Rīgas (Mairita Lūse). Kopsavilkumu un viedokļu apkopojumu sniedza Sniedze Sproģe (sk. prezentāciju zemāk!).
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā (šeit) noteikto mērķu īstenošanai atvēlēti astoņi gadi. Šajā laikā jāpanāk ne tikai atkritumu apjoma samazināšana, bet jāvirzās uz aprites ekonomiku, jāuzlabo sadzīves atkritumu dalīta savākšana un pārstrāde un jāveic vēl daudz un citi pasākumi.
Līdz šim ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijā nodarbojas desmit atkritumu apsaimniekošanas reģioni (AAR), bet atbilstoši jaunajam plānam tie būs pieci, un jaunās reģionu robežas tiks nospraustas jau maijā. AAR un pašvaldības ļoti cer, ka robežu noteicēji un lēmumu pieņēmēji ieklausīsies arī viņu viedoklī.
Par tuvāku un tālāku nākotni domājot, pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas jomas profesionāļiem lielākās bažas ir ne tikai par robežu maiņu un izveidoto sistēmu pārstrukturizāciju, bet arī par AAR saistībām – līgumiem, kredītiem, galvojumiem, ieguldīto privāto kapitālu un koncesijas līgumiem. Reforma prasīs jaunus tēriņus, kas atsauksies uz atkritumu ražotāju un iedzīvotāju maciņiem, tajā pašā laikā Pasaules banka savās rekomendācijās norāda, ka maksājumu apmērs par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 1% no mājsaimniecības ienākumiem. Līdz šim konkrētus reformas aprēķinus atbildīgā institūcija – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – ne AAR, ne pašvaldībām nav cēlusi priekšā. Valsts plānā vien noteikts, ka VARAM līdz 2022. gada 30. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu finanšu saistībām. Tāpat vēl nav pat uzmetumu normatīvajiem aktiem par reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru funkcijām un pienākumiem izvirzīto atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai.
Šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, un šī bija tikai viena no sarunām par atkritumu apsaimniekošanas jomas nākotni, bet priekšā būs vēl daudzas tikšanās, meklējot visiem pieņemamus risinājumus.
Šajā reizē noderīgu informāciju par pašvaldību kapitālsabiedrību izvērtēšanu un attīstības plānošanu, līgumsaistībām, kredītsaistībām un privāto un publisko partnerību (PPP) atkritumu apsaimniekošanas jomā sniedza zvērināts advokāts Edgars Atlācis.
Par aktualitātēm atsevišķos atkritumu veidos pašvaldību pārstāvjiem pastāstīja “Eco Baltia” vides sektora vadītājs Jānis Aizbalts, kurš raksturoja tekstila savākšanas infrastruktūras attīstīšanu nākotnē, un Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) vadītāja Tīna Lūse, kura iepazīstināja ar riepu apsaimniekošanas jaunumiem un riepu depozīta sistēmas ieviešanas gaitu.
Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs visus ieinteresēja ar interesanto stāstījumu par prasībām atkritumu apsaimniekošanas autoparka nomaiņai, ievērojot zaļā iepirkuma nosacījumus. Savukārt Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirektors Armands Nikolajevs pastāstīja par principu “maksā, cik izmet!”, analizējot Jūrmalas piemēru, un dalījās pārdomās par pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma iepirkumiem.
Vides aizsardzības tīkla sanāksmes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā "Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs" vai šeit.
Sniedze Sproģe,
LPS padomniece
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
Liepājas RAS
ZAAO
AP Kaudzītes
Brakšķi
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns apstiprināts. Kas tālāk?
Tekstila atkritumi Latvijā
Riepu apsaimniekošanas aktualitātes un plānotā depozīta sistēmas ieviešana
Maksā, cik izmet! Jūrmalas piemērs