14. februārī Ķekavas Kultūras namā notika Latvijas Pašvaldību savienības, Ķekavas novada pašvaldības un Finanšu ministrijas organizētais apmācību seminārs “Komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma piemērošana ES fondu projektos un pašvaldību finansētos projektos”.
Semināra mērķis bija parādīt, kas ir komercdarbības atbalsts biedrību, privātu un pašvaldību kapitālsabiedrību gadījumā un kas – pašvaldību attīstības un investīciju piesaistes gadījumā, kā arī izvērtēt praktiskus piemērus par pašvaldībās izmantotiem dažādiem instrumentiem uzņēmējdarbības attīstībā, sportā, izglītībā. Darbojoties grupās, semināra dalībniekiem tika piedāvāti praktiski pašvaldību ierosināti problēmjautājumi un piemēri, lai viņi iegūtu izpratni par to, kas ir komercdarbības atbalsts un uz kuriem gadījumiem jāattiecina komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi. Lektores bija Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta direktores vietniece Edīte Bērziņa un vecākā eksperte Zane Liede.
Seminārā LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane uzsvēra, ka pašvaldībai, sniedzot atbalstu komersantam un veidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi savā novadā, pamatā ir vēlme atbalstīt savus uzņēmumus un realizēt ilgtermiņa attīstības ieceres, taču pieredzes trūkuma dēļ pašvaldība nereti piemirst sakārtot dokumentāciju un padomāt soli uz priekšu. Tāpēc ar šo apmācību palīdzību speciālisti centās sniegt plašu informāciju, lai pasargātu pašvaldības no problēmsituācijām un attīstītu spēju risināt jautājumus pašu spēkiem.
Pašvaldībām vajag pamata zināšanas, kāpēc veic komercdarbības atbalsta kontroli un ko nozīmē apzīmējums “selektīva ekonomiska priekšrocība” vai konkurences kropļojumi ES iekšējā tirgū, lai arī Latvijas komersanti ir mikro- un mazie komersanti.
Ķekavas seminārs no līdzīgiem semināriem atšķīrās ar savu pieeju problēmas izklāstā: liels uzsvars tika likts uz darbu grupās, lai praktiski analizētu piemērus un konstatētu komercdarbības atbalsta esamību vai neesamību. Komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes lielākajai daļai pašvaldību speciālistu ir zināmas, un pašvaldības prāvāko investīciju daļu iegulda vispārējas nozīmes infrastruktūrā: tas nozīmē, ka infrastruktūras objekti ir publiski izmantojami un ieguldījumi infrastruktūrā nav veikti konkrētas komercsabiedrības interesēs, jebkurš uzņēmējs un iedzīvotājs var izmantot ceļus, tiltus un citus infrastruktūras objektus. Taču pašvaldības dažreiz arī iznomā vai deleģē kādu no savā funkcijām kādam komersantam – šajos gadījumos rūpīgi jāizvērtē, vai netiek radīts ekonomiskais labums kādam konkrētam komersantam.
Seminārā īpašu vietu ieņēma jautājumi par de minimis atbalsta piemērošanu un nosacījumiem, kad atbalsta sniedzējs/pašvaldība konstatē, ka attiecīgais atbalsta slieksnis ar jauno de minimis atbalstu varētu tikt pārsniegts – tad pašvaldība nevar piešķirt jaunu de minimis atbalstu, jo pastāv augsts risks, ka komersantam šis finansējums būs jāatgriež valsts budžetā.
Tāpat uzmanība tika pievērsta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, kas ir visi pakalpojumi, kurus sniedz pašvaldības kapitālsabiedrības un kurus tirgus dalībnieki paši bez komercdarbības atbalsta nespētu sniegt. Būtisks nosacījums, ka tie ir pakalpojumi visiem iedzīvotājiem. Lai izvairītos no liekiem jautājumiem, pašvaldībai būtu savlaicīgi jāpamato iemesli, kuru dēļ tā uzskata, ka attiecīgais pakalpojums tā īpašā rakstura dēļ ir jāklasificē kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, un tas jānošķir no citas saimnieciskās darbības. Šim pakalpojuma jābūt precīzi definētam, ir jābūt skaidram tā saturam, un to var izdarīt, ja pašvaldība ir veikusi tirgus nepilnības izvērtējumu.
Pēc aptaujas semināra dalībnieki ļoti pozitīvi novērtēja Finanšu ministrijas sniegto skaidrojumu un visbiežāk pieļauto kļūdu izvērtējumu, kā arī darbu grupās.
Andra Feldmane,
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos