Zemgales piļu un muižu seno parku apsaimniekotāji un pašvaldību attīstības plānošanas un tūrisma speciālisti no Bauskas, Elejas, Mazzalves, Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Rundāles, Vecauces un Vilces ar INTERREG V-A Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projekta “Aizraujošs ceļojums muižu parkos četros gadalaikos” (4Seasons Parks) atbalstu piedalījās mācību vizītē Ziemeļlietuvā.
Vizīti organizēja projekta vadošais partneris Zemgales plānošanas reģions (ZPR) sadarbībā ar partneriem Lietuvas pusē – Rokišķu Reģionālo muzeju.
Tuvākais no maršrutā iekļautajiem objektiem bija Žagares reģionālais parks un muižas komplekss, kas ir spilgtākais klasicisma stila būvniecības paraugs Lietuvā. Pēc vērienīgas pils fasādes un telpu restaurācijas apmeklētājiem tagad ir pieejams gaumīgs Klientu apkalpošanas centrs un virkne interaktīvu ekspozīciju, kas ļauj iepazīties ar muižas vēsturi, saimniecisko dzīvi un tās tradīcijām, nozīmīgākajām kultūras un dabas vērtībām. Objekta turpmākā attīstība ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu palīdzību saistāma ar parka labiekārtošanu, lai tā veidolu tuvinātu savulaik arī Latvijā labi zināmā parku un ainavu arhitekta Georga Frīdriha Kūfalta izstrādātajam projektam. Taču jau tagad parks un tā gleznainā apkaime spēj ieinteresēt daudzus ceļotājus gan no Lietuvas, gan no Latvijas, sevišķi gadskārtējā Ķiršu festivāla laikā. Tūrisma attīstībai pierobežā vēl lielāku pienesumu sola Tērvetes–Augstkalnes autoceļa remonts un veloceliņa izbūve.
Radvilišķu rajona pašvaldības aprūpēts un tūrisma nozares attīstību rosinošs ir Burbišķu muižas parks ar pilī izvietoto muzeju, kura darbības pamatā ir pētījumi arheoloģijā, etnogrāfijā un vēsturē. Dažādu stilu sajaukums muižas kompleksa arhitektūrā un parka izveidē nemazina apmeklētāju sajūsmu par vietējās ainavas krāšņumu, daudzajiem kanāliem, dīķiem un koka tiltiņiem, kā arī iespaidīgo tulpju kolekciju, kas ik pavasari Tulpju svētku laikā katru dienu ļauj uzņemt aptuveni 20 000 ekskursantu, arī no Latvijas.
Apmeklējot Baisogalas un Jonišķēles muižas kompleksu ar parku, varēja pārliecināties, ka senā parka kopšana un tā vēsturiskā veidola atjaunošana grūtāk vedas tur, kur būvēm ir viens īpašnieks vai apsaimniekotājs, bet parkam – cits. Turklāt abos minētajos parkos vēsturiskajās būvēs izmitinātas lopkopības profila valsts zinātniskās institūcijas, kurām nepietiek līdzekļu plašas teritorijas labiekārtošanai, bet ceļotāju piesaiste nav viņu galvenās rūpes. Un tomēr ar vietējās pašvaldības un valdības atbalstu tiek meklēti un arī atrasti risinājumi ES fondu atbalstam resursietilpīgu projektu ieviešanai. Realizāciju, piemēram, gaida Jonišķēles terasveidīgā meža ainavu parka rekonstrukcijas projekts, kas paredz pameža tīrīšanu un koku inventarizāciju, skatu laukumu, celiņu un tiltu izbūvi. Jonišķēle ir Lietuvas vismazākā pilsētiņa ar mazliet vairāk nekā 1000 iedzīvotājiem, bet šajā parkā aug vairāk nekā 2000 ozolu un tikpat daudz liepu, kas neaprakstāmas izjūtas raisa vasarā liepziedu laikā un rudens lapkritī.
Cits ievērības vērts piemērs ir Ilzenbergas muiža, kuras pirmsākumi meklējami tālajā 1515. gadā un kura atrodas Rokišķu rajona Jodupes apdzīvotās vietas tuvumā, tikai pāris kilometru attālumā no Lietuvas–Latvijas robežas Sēlijas pusē. Šo muižu un parku mūsdienās apsaimnieko turīgs uzņēmējs, kurš, netaupot līdzekļus, muižai atgriezis teju nemainīgo 19. gadsimta skaistumu, atjaunojis savulaik nolaistās ēkas – zirgu stalli, klēti un kūti –, kā arī izveidojis bioloģisko saimniecību. Muižas apkaimes skaistākās vietas jau iecienījuši vietējie un ārzemju tūristi, kuri te atpūšas, staigājot pa vairāk nekā trīs kilometrus garajām takām, kas ved caur uzposto 15 hektārus plašo angļu tipa parku ar ūdenstilpēm, Lietuvas simtgadei veltītām skulptūrām, labiekārtotiem ezera krastiem, augļu dārziem un simtgadīgu koku aleju.
Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta ieviešana turpinās, un pavisam drīz projekta partneri no Rokišķiem, Pakrojas un Žagares dosies līdzīgā mācību vizītē uz Zemgali, kur apmeklēs Bauskas, Gārsenes, Elejas, Rundāles, Kokneses, Krustpils un Lielplatones piļu un muižu parkus. Projekta ieviešana ilgs līdz 2020. gada februārim, un tā kopējais finansējums ir 692 246,79 eiro, no tiem ERAF finansējums – 588 409,76 eiro.
Juris Kālis,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists